Augs pieder pie mirsu dzimtas. Savvala aug Australija un Jaunzelande. Pie mums sos augus audze tikai telpas. Ziema siem augiem vajadziga vesa telpa, bet gaisa telpa. Slotveida leptospermu biezi deve par skuju kocinu, jo daudzas sauras lapinas no neliela attaluma atgadina skujas.Tapat ka visiem mirsu dzimtas parstavem , ari leptospermai ir smarzigas lapinas.

Vasara siem augiem ir vajadziga saulaina un silta telpa. Atkariba no sugas un skirnes leptosperma zied no pavasara lidz rudenim. Saja laika to bagatigi laista un 2 vai 3 reizes meslo. Augs ir piemerots apgriesanai, parasti to dara pec noziedesanas. Pavairo ar spraudeniem, tie labi saknojas. Stada un audze trudvielam bagata augsne ar skabu vidi. Lai veicinatu  bagatigu sazarosanos, jaunos apsaknotos augus vairakkart galotno.

Tikpat ka nav kaiteklu. Cies no nepiemerotiem apstakliem telpa. Ja iekalst saknu kamols, vai ziema karstas telpas, augiem birst lapas. 

Savvala sastopamas ap 200 hoiju sugas. Telpas audze apmeram 10 tostarp ari skirnes, hibridus. Hoijas pieder pie visbiezak audzetajiem telpaugiem. Visas hoijas ir daudzgadigi, muzzali kapeletajaugi ar biezam, adainam, dazada lieluma, formas un krasas lapam.

Vaskapuke sasniedz 2m un vairak, turpreti skaista hoija neizaug garaka par 40cm. Ir garlapu hoija ar garam lancetiskam lapam, Australijas ar apalam lapam. Smarzigie zvaigznveidigie hoiju ziedini sakopoti cemuros. Parsvara zied pavasari, vasara Ja visu gadu vienmeriga temoeratura, tas nezied.

Siem augiem vajadziga gaisa vieta, bet tiesie saules stari var apdedzinat augu lapas. Labprat aug pavesas telpas. Labi pacies sausu gaisu, bet tomer tam patik, ja noskalo ar dusu. Meslo reizi menesi, laista ar mikstu udeni. Labak liet mazak neka daudz. Parmeriga mitruma del lapas zaude spozumu. Augsnei jabut trudvielam bagatai ar skabu vidi. Viegli pavairojamas ar lapainiem galotnes un stumra spraudeniem, lai atrak sak ... Lasīt tālāk »

Spargelu audzesanai piemeota viegla, trudvielam bagata smilsmala augsne vai smiltis uz mala pamatnes. Neder smaga , akmenaina augsne, vai ari tada, kas viegli veido garozu. Optimalais pH lidz 7. Vislabak stadit atklata lidzena lauka. Neder ziemelu nogazes vai noenoti lauki. Neder vietas, kur medz but salnas, migla vai sakrajas udens pelkes.

Augsnes sagatavosana.

Piemeroti prieksaugi ir rusinamas kulturas, paksaugi, graudaugi. Neder kukuruza, lucerna, abolins. Augsni var sagatavot 2gadus pirms stadisanas.

Vispirms veic analizes augsnes slani, nosakot pH, kalija, fosfora, magnija saturu. Ja zems pH augsni kalko. Apkaro daudzgadigas nezales. Lai butu irdena augsne, pamatmeslojuma dod kutsmeslus. Pirms stadisanas var ieset zalmeslojumu, ko pec tam iear zeme.

Atkariba no audzesanas panemiena augus apraus ar augsni vai to nedara. Kamer jaunie dzinumi nav izspraukusies tie ir balta krasa. Ja novaksana aizkavejas tie krasojas violeti. Virs zeme ... Lasīt tālāk »

Labas razas pamata ir ne tikai agrotehnika, bet ari skirne.

Rosella

Videji agrina, augstraziga skirne, kas piemerota razas novaksanai rudeni. Destus uz lauka stada aprili, maija. Audzesanas perioda nepieciesama meslosana 2 vai 3 reizes.

Brilliant F,

Relativi agrina hibrida skirne. Vegetacijas periods no destu iestadisanas lidz razas novaksanas periodam.  Razu vac septembri, oktobri. Mazak cies no miltrasas, baltkkrevem.

Boxer F,

Videji velina, viegli audzejama hibridskirne. Veido ovalas galvinas. Vegetacijas periods 170 dienas. Skirnei piemit laba aukstumizturiba vela rudeni.

Rozkaposti labi pacies aukstumu un pat salu. Var atstat audzesanas vieta un vakt visu ziemu.

Auzesanas sakuma jaunajiem stadiniem var dot slapekla papildmeslojumu, velak meslot ar komplekso meslojumu. Vasaras beigas meslosanu partrauc. Lai veidotos vienada lieluma galvinas, nepiecisams laikus veikt galotnosanu, tas ... Lasīt tālāk »

Tradicionalas baltas kallas ir daudzgadigi augi ar paresninatiem sakneniem, kuros uzkrajas baribas vielas. Si kratuve palidz augam attistities ari miera perioda. Lapas sakartotas rozete uz 60-80cm gariem katiem. Kallas galvena rota ir sniegbalta sparnlapa, kuras viduci atrodas valite ar sikajiem istajiem ziediem.

Kallam ir vajadzigs labs apgaismojums. Tam nekad nedrikst pietrukt mitruma, ne gaisa, ne augsne. Ipasi saulainas dienas ieteicams rasinat lapas. Jasargas iekaltet, saknu kamols nedrikst izzut pat miera laika. Laista ar siltu udeni.

Kallam vislabak patik augt , ja temperatura ir +16, +18 gradi.

Ja istaba ir sastavejies gaiss, tad kallas nikulo.  Jabut labi vedinatam telpam. Saulainas dienas nedrikst pielaut lapu parkarsanu.

Visbiezak kallas pavairo parstadot, atdalot jaunstadus no vecakaugiem. Parstada visu gadu julija beigas.

Augsnei jabut irdenai viegli skabai, tas sastava noteikti jabut velenu zemei, sa ... Lasīt tālāk »

Pasaule ir 900 amarantu sugu, 17 no tam var izmantot partika. Savvala amaranti aug Azijas un Amerikas tropu apgabalos un loti iecieniti edamo lapu un seklu del. Peru indiani tas deve par speka graudiem.

Asinssarkanais amarants.

Var sasniegt 50-100cm garumu. Ziedi tumsi roza vai zala krasa. Lapas zalas vai tumssarkanas ar zalu spidumu, uztura tas lietoceptas vai sautetas. No seklam var gatavot putraimus. Varoties graudini palik lipigi, no tiem var cept placenisus.

Astainais amarants.

Ta ir labi zinama lapsaste. Atri aug.Garums var sasniegt 70-100cm. Lapas eliptiskas vai ovali lancetiskas tumsi sarkana vai zala krasa. Ziedi siki purpursarkani, zied no julija lidz septembrim.

Dienvidamerika so augu audze ka partikas augu. Ta ziedkopas un lapas var izmantot vilnas un auduma krasosanai.

Hibridais amarants.

 Veido taisnu, apalu, resnu, vairak ka m garu stublaju un labi attistitu, zarainu mietsakni. Noamara ... Lasīt tālāk »

Anglu baltas, Anglu melnas.

Izteikti dejejputni. Gada izdej 280 olu, katras olas svars 10-11g. Anglu baltas dzivsvara sasniedz 160-180g. Tas melna masa ir nedaudz smagaka (170-200g). Olu ieguvei audze ari Marmora paipalas. Gada iegust 260-280 olu, kas sver 9-10g. Putna dzivsvars ir 9-19g. Smokinga paipalas gada izdej lidz 280 olam, vienas olinas svars 10-11g, bet pats putns sver 140-180g.

Viscaklakas dejejas ir Igaunijas paipalas. Lidz 310 olam gada, olas svars 12g un vairak. Pieaugusi sis skirnes paipala sasniedz 170-200g. Zeltaina paipala gada sarazo 280 olu.

Galas ieguvei ieteicams audzet Faraona paipalas. Putna dzivsvars 200-300g. Gada nedod vairak par 220 olam.

Paipalam visu gadu nepieciesams siltums. +20- +22 gradi. Var turet vienkarsa cinka buri. Garums 40cm, platums un augstums 25cm.  

Veigelas ir atraudzigi, loti skaisti ziedosi, augsnes zina loti pieticigi krumi. Augi pacies ari nelielu noenojumu, kaut gan bagatigak zied pilna apgaismojuma. Zied gan uz iepriekseja gada, gan uz jaunajiem dzinumiem. Patik dreneta, irdena, augliga augsne.

pie mums visizturigaka ir agra veidola, kas savvala aug apiejuras novada, Koreja, Ziemelkina. Tas ir lidz 2m augsts krums. Ziedi tumsi roza, zied maija. Augli pogalas, seklas ienakas augusta vai septembri. Bargas ziemas dzinumi var apsalt, bet tie labi atjaunojas.

Retak audze krasno veigelu.  Tas ir ap 2m augsts krums no Ziemelkinas un Korejas. Ziedu taurites tumsi roza krasa, zied maija, junija. Augli ienakas septembri. Piemerota audzesanai Latvijas rietumos. Lai panaktu krumu zarosanos, iesaka pavasari isinat zarus.

Galvenais nosacijums- materialiem jabut viegliem un mikstiem. Virskartai piemerots puteklu metela audums, siltinasanai - sintapons, oderei slidoss atlass. Metelisus var oderet ari ar mikstu flisu un kazokadam. Ieteicams uzsut ari atstarosanas lentas, lai milulis nepazustu tumsa.

Vieglak realizejams ir apmetna tipa apgerbs, kas pilnigi nosedz muguru un vederu.Suj ar aprekinu, lai dzivnieks varetu brivi kusteties. Terpa aizdarei izmanto spiedpogas. Apmetnis ir tikpat silts ka kombinezons. Vieniga atskiriba, ka kombinezons aizsarga ari kajas. Staras var sut cik garas velas nobeidzot ar manseti.Kombinezonu var papildinat ar kapuci vai piepogajumu adas apkakli.

Gulot nepareizi, cilveks, pat to nenojauzdams, rada sev problemas- radas slikti sapni, miegs nedod speku un atspirdzinajumu. Musu pasaule viss ir iekartots pec principa mikrokosmoss- makrokosmoss, tas nozime, ka procesi Visuma-Daba-Cilveka ir identiski un notiek paraleli. Lec saule daba mostas, riet saule, iestajas miers, atnak pavasaris- daba mostas, atnak ziema-iestajas klusums gan daba, gan cilvekos.

Daba viss notiek saskana ar tas ritmiem. Tos noteic saule. Kad ta paradas viss mostas, kad ta pazud, visa dziva radiba posas pie miera. Cilvekam svarigi dzivi nodzivot ieverojot dabas ritmus. Jauna diena sakas ar saules uzleksanu austrumos, tapec visa gariga dzive sanem stiprinajumu no austrumiem. So virzienu uzskata par vissvarigako, taja jaoriente cilveka galva gulesanas laika. Saulei lecot visi organi piepildas ar saules speku. Saule dod speku cilveka pratam, vairo aktivitati, optimismu, stiprina veselibu, dod speju stradat. Jaiemacas celties lidz saules lektam.