Sākums » Ierakstu arhīvs
Majas ieradies dzivniecins. Majdzivniekam parasti ausis ir gaisi roza, sausas, tiras. Tiklidz milulis sak purinat galvu vai kasit ausis, uzreiz ieteicams doties pie veterinararsta. Reizem izdalijumi no ausim ir tikai sekundara saslimsana. Istais celonis ir vaja imunitate, alergija.
Ausis tira ar kadu no sim nolukam paredzetajiem lidzekliem. Vispirms iepilinaun, lai skidrums vienmerigi izplatitos, ar pirkstiem to iemase pie auss pamatnes. Tad ar vates kocinu pec iespejas dzilakizrira auss kanalu.

Obligata skaistumkopsana.


Nagus kakim ieteicams griezt vien tad, kad viniem tie sak traucet. Paraugusie medzieaugt ari kepu spilventinos. Lidzko to sak darit, ir jarekinas, ka so proceduru vajadzes veikt reizi menesi. Tas nav nepieciesams minciem, kas pasi uzasina nagus.
Kepas apkopj ar specialam grieznem- ta, lai neskartu dzivnadzi.
Suniem ir dazada veida nagi. Lielakoties pedikirs ir nepieciesams istabas un dekorativo skinu suniem, kam nagus griez regulari ik pec 2. ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 887 | Добавил: inta59 | Дата: 19.09.2011 | Комментарии (0)

Latvija ir sastopamas 2 pluskoku gints sugas. Sarkana pluskoka auglus uzskata par indigiem, tacu medicina izmanto abas sugas. Ievarijumus vara no melna pluskoka augliem un ziediem, tacu gan auglu kaulins, gan auga parejas dalas ir indigi.
Pie mums sarkanajam pluskokam ir tikai dekorativa nozime, bet melno pluskoku izmanto medicina, gan ka auglaugu.
Sarkanais pluskoks ir lidz 5m augsts, blivi sazarots krums, vai neliels koks ar pelecigi brunu mizu. Lidzigs melnajam pluskokam, tikai ar sikakam lapam. Ziedi zalgandzelteni neregularas ieapalas kompaktas skaras. Zied maija. Augli spilkti sarkani, dekorativi satur 3-5 kaulinus (kalinos ir zilskabe). Bagati ar vitaminiem.
Labak aug saule, pusena. Mazprasigs augs, tacu nemil kalkainu augsni.
Pazistams daudzu tautu medicina.
Ziemelamerikas indiani izmantoja ka antioksidantu, caurejas un vemsanas lidzeli.Lapu dzinumus un saknu novarijumu lietoja, lai arstetu savainojumus.
Auga izdalitie fitoncidi nepatik lielakajai dalai darza ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 983 | Добавил: inta59 | Дата: 19.09.2011 | Комментарии (0)

Indijas skrejejpile.
Dzimtene Malaizija. Tas ir baltas, pelekas, melnas. raibas ar garu, stavu kermeni loti kustigas un diezgan atras skrejejas. Pilu tevins sver 1,6-2kg, matite 1,5-1,7kg.
Sak det aptuveni 200dienu vecuma gada izdej 170-180 olu.Izmanto ari galai.Parasti nobaro lidz 4 menesu vecumam.
Indijas skrejejpiles ir izteikti sauszemes putni, tam pilnigi pietiek ar blodu udens, kur papluncaties. Vasara labprat uzturas ganibas, ker gliemezus un vardes.Peretajai ligza liek ne vairak par 6 olam.
Kohinhinas vistas.
Putni var but melni, zilpeleki, balti.Skirnei raksturigs bagatigi apspalvots kermenis un kuplas biksainas kajas. Gada vista izdej 100-120 olu. Caumalas krasa no gaisi brunas_tumsi brunai. Vistas ir mierigas loti labas peretajas.
Pieaugusie lielas formas gaili sver 3,5-5,5kg, vistas nedaudz virs 3kg.
Australorpas skirne.
Vista sver2,5-3kg, bet gailis 3,5-4kg. Gada izdej 220-240olu, caumalas krasa var but no gaisi brunas lidz violeti brunai. Olas sv ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 1269 | Добавил: inta59 | Дата: 17.09.2011 | Комментарии (0)

Viena siltumnica ar tomatiem var audzet ari baklazanus, tacu no pelekas puves cies vairak ka tomati. tapec siltumnicai vajadziga laba vedinasana. Jacensas uzturet relativo mitrumu 80% limeni vesa laika ierobezojot, bet karsta palielinot laistisanu.Vegetativas augsanas perioda substrata mitrumam ir jabut 75%, bet razas novaksanas laika 80%-85% robezas. Ta ka baklazaniem ir speciga saknu sistema, tos laista bagatigi bet reti. Parak biezi laistitie medz nobirt ziedi. Vasara gan tomati gan baklazani jameslo ar kalcija nitratu, tas jadara regulari ik pec 10-12 diena.
Baklazanus veido llidzigi ka papriku, augam atstajot vienu vai divas galotnes un pa vienam auglim zakle ik pec vienas vai divam lapam.Regulari izgirz tievas tuksas pazares un bojatas apaksejas lapas.
Auglu aimesanos veicina bites , kamenes, lapsenes un citi kukaini. Apputeksnesanu var veikt ari ari ar pirkstiem viegli saspiezot ziedu. To var darit ari ar mikstu otinu.
Просмотров: 719 | Добавил: inta59 | Дата: 17.09.2011 | Комментарии (0)

Lai izprastu Tibetas mastifa butibu janem vera ta izcelsanas.Sai skirnei ir tukstosiem gadu sena vesture. Lielie specigie suni sargajusi klejojoso lopkopju cilsu ganampulkus, apmetnes Himalajos.
Tibetietis modri sarga saimnieku un ta setu un labi sadzivo ar visiem gimenes locekliem. Tomer vins vairak ir sargs neka kompanjons. Atnacejiem, kurus suns neuztver ka gimenes loceklus, var izradit savu apsarga prasmi.
Sava uzmanibas loka cetrkajanais sargs ieklauj ari citus majdzivniekus.
Vislabak jutas blakus saimniekam, vins vienmer veletos atrasties ta tuvuma.
Ka vairums lielo sunu ari tibetietis aug lenam. Lidz 2 gadu vecumam kucens var but dauzonigs. Tad lidz 3 gadiem nobriest, tad ari var mainities ta raksturs. Pieaugusie tibetiesi ir mierigas dabas. Tiesi no audzinasanas atkariga ari suna uzvediba un attieksme pret apkartejiem.
Просмотров: 1023 | Добавил: inta59 | Дата: 16.09.2011 | Комментарии (0)

Pavisam aitu ginti ir piecas sugas un vairakas pasugas.
Galvenas aitu gints sugas un pasugas.
Eirazijas kalnu aitas, ko sauc par argaliem, mufloni, uriali, Kanadas aita, Daila aita un sniega aita.
Neraugoties uz to,Kur un ka audzetajs iegadasies so dzivnieku, vinam ir jabut Lauksaimniecibas datu centra registretai dzivnieku turesanas novietnei.Informaciju par tam var uzzinat Lauksaimniecibas datu centra vai Partikas un veterinara dienesta teritorialajas parvaldes.
Просмотров: 618 | Добавил: inta59 | Дата: 15.09.2011 | Комментарии (0)

Ja trusis nav izbadejies, tas atskir aizdomigos augus un tos need. Mazak izveligi ir jauntrusi turklat tiem irvajaks organisms.
Daudzi indigie augi izkalteta veida ir nekaitigi. Dazkart trusi pierod pie attiecigaja apvidu esosajiem indigajiem augiem, turpreti atvestie dzivnieki var saindeties.
Viena no bistamakajam trusiem un zirgiem ir kosas, kas satur alkaloidu ekvisetinu.
Pazimes: Vispareja novajinasanas, muskulu vajums, nespeks, caureja. dzivnieki slimo no 2- 30 dienam.
Indigais velnarutks.
Aug purvos, mitras purvainas plavas.Indigas ir ne tikai saknes, bet visas auga dalas.
Mena drigene.
Sim augam ir raksturigi netiri dzelteni ziedi ar violetam dzislam.
Plankumainais sunstobrs.
Tas biezi sastopams uz atkritumu kaudzem, celmalas. To viegli sajaukt ar petersiliem.
Sunpetersili.
Aug darzos, parkos. Svaiga veida trusiem loti bistams. Ja paberze starp pirkstiem rodas kiploku aromats.
Parastais velnabols.
Zila kurpite.
 Ja darza aug kurpi ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 1072 | Добавил: inta59 | Дата: 14.09.2011 | Комментарии (0)

Piladzi Latvijas flora ir biezi sastopami.Parasti tas ir koks, kas var sasniegt 20 m augstumu. Zied maija un junija baltiem ziediem, kas veido vairogveida ziedkopu.Auglus ievac augusta un septembri.
Medicina izmanto ziedus, auglus, pumpurus un mizu.Augli satur rugtvielas, organiskas skabes, miecvielas, cukuru, eteriskas un taukellas, vasku, glikozidus, C vitaminu, karotinu, ka ari mikroelementus- varu, manganu, aluminiju, dzelzi.
Piladzu auglus lieto ka divretisku un vieglu caurejas lidzekli. Tautas medicina izmanto gremosanas veicinasanai, plausu slimibu gadijumos, tejai pret aizsmakumu un klepu. Mizu izmanto pret kaulu sapem, liek uz saposas vietas, bet to novarijumu pret caureju. Auglus lieto reimatisma,nierakmenu,urinpusla arstesanai. Svaigu sulu hipertonijas arstesanai.
Просмотров: 709 | Добавил: inta59 | Дата: 14.09.2011 | Комментарии (0)

Ieteiktas antioksidantuAizvien biezak dzird runajam par kaidigajiem brivajiem radikaliem, kas graujosi iedarbojas uz cilveku oganismu, veicina novecosanos, izraisaslimibas. Tapec arsti un uztura zinatniekiaicina ikdiena lietot vairak produktu, kas satur antioksidantus.

Antioksidanti
Dabigie antioksidanti ir E, C vitamins, karotinoidi jeb augu krasvielas un augu bioflavonidi. Pec savas butibas dabiskajiem, augosm esosiem antioksidantiem ir liela nozime pasu augu dzive - tie pilda aisargfunkcijas.
  • E vitamins jeb tokoferols daba veidojas tikaj augos un koncentrejas seklas, lai pasrgatu tur esosas polinepiesinatas taukskabes no oksidesanas - no brivajiem radikaliem. Bagatakais dabiska E vitamina avots ir augu ellas.
  • Karotinaidi rodas tikaj augos galvenokart zalajas lapas, betnoziniga daudzuma ri kra ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 599 | Добавил: inta59 | Дата: 13.09.2011 | Комментарии (0)

Sunu un kaku senioru veselibas problemas biezak ir saistitas ar aknu un nieru slimibam, ka ari ar dazadam vielmainas slimibam.
Nieru slimibas.
Saimnieki biezi nepievers uzmanibu, ka dzivnieks sacis daudz dzert biezi urinet.Pas liktinoties nieru darbibai, tas vairs nespej no organisma izvadit kaitigas vielas.Tapec, censoties atindet organismu, dzivnieks daudz dzer.Biezak nieru mazspeja piemekle vecus dzivniekus, tacu slimo ari jauni suni un kaki.
Aknu slimibas.
Par aknu bojajumiem var liecinat palielinats vai pazeminats aknu fermentu vai palielinats bilirubina limenis asinis. Lai noteiktu aknu un aizkunga dziedzeru saslimsanu javeic visi iespejamie izmeklejumi.
Kas uztrauc saimniekus?
Need ir neaktivs, negrib staigat.
Tas var liecinat par dazadam saslimsanam. Jadodas uz kliniku vai jasauc arsts.
Vemsana, caureja.
Sie simtomi var liecinat par daudzam saslimsanam. tas var but saindesanas, aknu nieru ka ari citu organu slimibas.
Urinesanas problemas kakiem. ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 1025 | Добавил: inta59 | Дата: 12.09.2011 | Комментарии (0)

« 1 2 ... 26 27 28 29 »

Ieejas forma

Kalendārs

«  Oktobris 2019  »
PrOTCPkSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031

Mūsu aptauja

Kads majdzivnieks Jums atrodas majas
Atbilžu kopskaits: 13

Vietnes draugi


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Meklēšana