Sākums » Ierakstu arhīvs
Piena tipa govis iedala melnraibajas un sarkanajas. Sarkano govju grupa ietilpst Latvijas bruna, Holsteinas sarkanraiba, Zviedrijas sarkanraiba, Danijas sarkana, Angleras. Melnraibo skirnu grupa-Holsteinas melnraiba. Lai zemnieki izveletos sev piemerotu skirni, jaizverte tas plusi un minusi. Reizem skirnes izveli nosaka sarazota piena realizacija.
Holsteinas melnraiba.
Pieticigs tauku saturs (3,85%), augsts olbaltumvielu saturs (3,25%).
dzivnieki ir loti prasigi turesanas un edinasanas zina. Ja nodrosinajums slikts, veseliba strauji pasliktinas. Govim raksturigs liels augums, dzivsvars 700-900kg.
Mazak prasigas, tacu pietiekami augstrazigas ir Latvijas brunas jauna tipa piena skirnes. Normali edinatas sada tipa govis izdod 8000-11000kg piena. Sis govis vairak piemerotas nelielam saimniecibam un saimniecibam ar biologisko virzienu.
Zviedrijas sarkanraibas.
Skirnei raksturigs augsts izslaukums (8500-12000kg). Skirne ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 1090 | Добавил: inta59 | Дата: 11.10.2011 | Комментарии (0)

Ja mandarinkocinu velas tikai skastumam, to drosi var auzet tikai noseklam, ja grib garsigus mandarinus janem no spraudena, kas nemts no konkretas skirnes vai ari uz citrusa potcelma jauzpote skirnes potzars.
Parasti telpas mandarinu audze ka krumu. Mandarinam vajadziga saulaina un gaisa telpa. Pec gaismas nabadzigas ziemas augs pakapeniski japieradina pie spozas saules, bet vasara to varetu novietot darza, uz terases.
Nomarta lidz novembrim mandarinaugi labi jutas istabas temperatura, bet ziemas perioda temperaturu velams samazinat lidz +14 gradiem. Saja laika augs atpusas.
Laistisanai jaizmanto miksts un silts udens. Jutigas saknes asi reage uz parliesanu vai iekaltesanu. Ari lapas vajadzetu miglot ar siltu un mikstu udeni.
Auzesanai piemerota  pasmaga trudvielam bagata augsne ar skabu reakciju.
Izcili labi aug ja meslo ar putnu un liellopu mesliem.
Nelielus 3-4 gadus vecus mandarinus parstada lielakos traukos, ta, lai neizjauktu saknu sistemu. Pec parstadis ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 781 | Добавил: inta59 | Дата: 05.10.2011 | Комментарии (0)

Musu majas mit vesela rinda parazitisku senu, kuras par ekas svarigakajam dalam interesejas ka par uzkodu. Mura senes partiek no kalka dalinam, kas atrodas java, koka senes no celulozes, kas ir koksne. Gala rezultata noved pie materiala sabojasanas.
Pret siem nelugtajiem cieminiem lieto dazadus antiseptikus.
No senem visbistamaka ir ista majas sene.
Ipasi aktivi tas senotne veidojas skaba vide, kur pietiekami silts un mitrs. Sene veido ieapalu vai ovalu, nedaudz krokotu pankukai ladzigu auglkermeni ar baltu vai kremkrasas apmali un kosi brunu vidus dalu. Spej piesaistit mitrumu no apkartejas vides. Labveligos apstaklos sene attistas loti strauji un 2-3 gados var saest pilnigi jaunu gridu.
Darva un linella ir labakie dabiskie antiseptiki, ko tradicionali izmanto koksnes impregnesanai. Ka rupnieciskos aizsardzibas lidzeklu izmanto
Kazelitu lieto artelpas un iekstelpas pret pelejumu, trupes seni, kirmjiem
Surolu, kas iznicina mikroorganismu sporas un koksngrauzu olinas ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 832 | Добавил: inta59 | Дата: 04.10.2011 | Комментарии (0)

Diennakti vecus calisus vislabak parvadat speciala kaste. Karsta laika putnus labak transportet agri no rita vai velu vakara. 24 stundas vecus calus var parvadat bez edinasanas undzirdinasanas.
Tulit pec atgadasanas majas calisus ievieto labi apsildamas telpas. Tiklidz putneni sak kusteties tos paedina un padzirdina.
Dejejvistu calitis diennakts vecuma sver 33-43 gramus. Auzesanai izraugas tadus, kuriem ir spidigas acis un normals miksts vederins. Jabrake mazkustigi, slikti apspalvojusies putneni ar lieliem vederiem.
Pareiza edinasana.
Pareizi edinot cali atri aug, nedelas laika to svars divkarsojas. Caleni var est visdazadako baribu, tikai tai jabut labas kvalitates. Pirmajas dienas var dot cieti novaritu sasmalcinatu olu, mazliet pamercetus kviesus, miezus, vai kukuruzas putraimus., biezpienu. Sakot ar treso dienu var dot svaigi sakapatus zalumus.
Ceturtaja diena  radina pie svaigiem, sarivetiem burkaniem, varitiem sasmalcinatiem kartupeliem. Sestaja maltiti papi ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 1711 | Добавил: inta59 | Дата: 03.10.2011 | Комментарии (0)

Atskiriba no kirzakam abiniekiem vajadzigs mitrums, mazak siltums. Tie mit akvaterarija, kur1/3 platibas aiznem baseins. Velama temperatura var but +22C vai pat zemaka. Tiem patik sauloties, tatad noder sildlampa. Diena tie slepjas, tadel vajadziga sleptuve. Kustigi klust kreslas stunda vai agri no rita.
Uguniga salamandra.
Izcelas ar spilgtas krasas kermeni. Tas ir saticigas var dzivot barina.
Sarkanacu kokvarde.
Slaidas, graciozas vardites ir loti izskatigas. Pa dienu tas tup nekustigas ka dekoracijas, bet vakara atdzivojas un sak siveret.
Australijas kokvardes.
Izcelas ar mazkustigu dzives veidu un izcilu apetiti. Tas nedrikst parbarot un mitne jaliek tadi augi, kas spej noturet to svaru.
Просмотров: 1137 | Добавил: inta59 | Дата: 02.10.2011 | Комментарии (0)

Pati iespaidigaka no visas kirzaku saimes ir zala iguana.
Ta atri pierod pie cilvekiem un atskir savejos no svesiem.
Ari nebrive tai nepieciesami tadi apstakli ka dzimtene. Dienvidamerikas tropos,- augsta temperatura un mitrums.
Parasti kirzakas garums ar visu asti sasniedz lidz 1,5m.
Savvala iguanas dienu pavada jokos, tadel velams ierikot vismaz 1 kubikmetru lielu vertikala tipa mitni. Sis skaistas kirzakas ir labas peldetajas, briesmu bridi tas glabjas,lecot no koka udeni.Ja nav atveleta gana laba dzives telpa, kirzaka jalaiz pastaigas. Un paris reizu diena lau nopeldeties sava vanna.
Kirzakas jasarga no caurveja, jo tas viegli saaukstejas.
Kirzaka ir visedaja. Mazotne labak barot ar kukainiem, bet pieaugusiem dzivniekiem labak piedavat auglus, salatus un reizi nedela kukainus un jelu vistas galu.
Bazilisks.
Sengrieku mitologija aprakstits drakons, kura elpa var iznicinat visu dzivo. Pusmetru garais dzivniecins ari izskatas pec puka ar gaila seksti. Var ap ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 1184 | Добавил: inta59 | Дата: 30.09.2011 | Комментарии (0)

Pie mums stada kokveida hortenzijas skirnes. Sis skirnes veido lidz 1,5 augstus krumus. Lielo ziedgalvu del tiek iecienitas kapsetu apstadijumos. Tas ir piemerotas ari pilsetu apstadijumiem, jo labi pacies gaisa piesarnojumu.
,Grandiflora" zied lieliem krembaltiem ziediem, kas velak iekrasojas zalgani. Ziedkopas veido ieapalus vairogus apmeram 1,5 cm diametra. Zied no julija lidz septembrim. Bargakas ziemas var apsalt.
,Annabelle" lielas 15-25cm platas ziedkopas sastav no daudziem ciesi novietotiem krembaltiem ziediem. Zied no junija beigam lidz septemra sakumam. Ziema apsalst dzinuma gali, tacu krumi atjaunojas.
Hortenzijas labi aug saule, gan daleji noenotas vietas.
Nepieciesama irdena baribas vielam bagata mazliet skaba augsne. Pavasari meslo ar rododendriem paredzeto meslojumu. Augsanas laika jaraugas, lai nepietruktu mitruma. Lai augi ziedetu, krumus vajag apgriest agri pavasari, atstajot divus augstak tris pumpurus no zemes.
Просмотров: 730 | Добавил: inta59 | Дата: 29.09.2011 | Комментарии (0)

Zemenu ercei savairojoties zemenu cers sak nikulot, lapas sacokurojas un ogas veidojas sikas, neattistitas. Erces un to kapuri suc sunsulu no zemenu lapam, velak tas deformejas. Bojato zemenu raza samazinas -50%. Latvija gada attistas 4-5 ercu paaudzes. Matites ziemo pie lapu katu pamatnes vai pielapes. Pavasari tas dej olas uz lapam. Embrionala attistiba ilgst 10-13 dienas, bet kapuri attistas 10-17 dienas. Seviski intensivi erces vairojas mitra un silta laika. Vasara uz zemenem var atrast visu attistibas stadiju ipatnus.
Kaiteklis galvenokart attistas uz veciem augiem, tapec nav ieteicams viena vieta zemenes audzet ilgak par 3-4 gadiem. Ta ka erces intensivi vairojas, ja ir paaugstinats gaisa mitrums, nevajadzetu zemenes stadit enaina vieta.
Augu izturibu var palielinat pareizi meslojot. Pec ogu razas novaksanas vecas lapas noplauj un sadedzina. Zemenu erces apkarosanai atlauts lietot tiovitu80. Augus apsmidzina pirms ziedesanas vai pec razas novaksanas.Seru atlauts izmantot 4 ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 1167 | Добавил: inta59 | Дата: 28.09.2011 | Комментарии (0)

Neattistitas kroplas ogas zemenu stadijuma ir plasi izplatita paradiba, kas rodas sazadu iemeslu del. zemenes slikti apputeksnejusas.
Apputeksnesanos trauce ilgstosi nokrisni, parak zema temperatura, vai ari nav bijis kukainu.
Kroplas zemenogas parasti veidojas ari tad, ja stadijumu nosedz ar agrotiklu. Tapec, audzejot zemenes zem segmateriala, ziedesanas laika seguma malas pa dienu japacel uz augsu, lai laukiem pieklutu vejs un kukaini.
Zemenes vislabak aug un uzkraj baribas vielas merena augsanas temperatura( +14-+18C). Kaut gan zemenes ir pasapputes augi, vienkop der audzet vairakas skirnes.
Nepareiza meslosana.
Nereti ogu defektus izraisa dazadu mikroelementu trukums., nesabalansets meslojums.
 Visbiezak kroplas ogas attistas tad, ja augiem trukst kalcija, cinka, magnija, vara.
Просмотров: 834 | Добавил: inta59 | Дата: 27.09.2011 | Комментарии (0)

Tomatu dzimteneir Dienvidamerika.Savvala tomati ir sastopami Kanariju un Filipinu salas. Eiropa tos ieveda 16.gs. spanu un portugalu juras brauceji. Spanija, Portugale un Italija tos audzeja ka dekorativu kulturu, deveja par zelta aboliem, uzskatija par needamiem. Tad atklaja, ka tie ir edami un garsigi.
Tomati satur ap 70% aisargvielu.
Karotinu, kas stabilize sunu aizsargmembranas.
Organiskas skabes, kas normalize vielmainu.
Mineralus: ntriju, kalciju, magniju.
C,E, K, PP vitaminus
Tomatu augli ir dziednieciski.Tie darbojas ka antibiotiki, arste gremosanas organus, vielmainas traucejumus, hipertoniju, sirds nepietiekamibas izraisitas tuskas, stimule zarnu darbibu, pazemina cukura limeni asinis un specina organismu.
Senaja medicina tomatus kopa ar olivellu lietoja pret adas niezi.
Просмотров: 743 | Добавил: inta59 | Дата: 26.09.2011 | Комментарии (0)

« 1 2 ... 24 25 26 27 28 29 »

Ieejas forma

Kalendārs

«  Marts 2024  »
PrOTCPkSSv
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Mūsu aptauja

Vai Jums patik rudens?
Atbilžu kopskaits: 11

Vietnes draugi


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Meklēšana