Sākums » Ierakstu arhīvs
Bumbieru- kadiķu rūsa izplatīta uz lapām, lapu un augļu kātiem, uz jaunajiem dzinumiem veidojot koši orandžus plankumus. Lapas apakšpusē zem plankuma parādās nelieli radziņveida izaugumi, kurās attīstās ecīdijsporas. Vasaras otrajā pusē tās ir nobriedušas, izlido un inficē kadiķus. Kadiķos slimības izraisītāja sēne pārziemo. Tā spēj saglabāties arī bumbieru dzinumos, taču slimais augļu koks neaplipina citus bumbierus. Bumbierus inficē no kadiķiem atlidojušās sporas. Lai ierobežotu slimības izplatību izgriež un sadedzina bojātos zarus. Rudenī pēc lapu nogrābšanas un iznīcināšanas apdobes apstrādā ar 5% karbamīdu. Bumbieru tuvumā nedrīkst audzēt kadiķus.
Latvijā pret bumbieru - kadiķu rūsu izmanto efektoru. Pirmo reiz bumbieres apsmidzina pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā. Atkārtoti pēc 7-14 dienām. Tā līdz slimības uzliesmojuma beigām. Izmanto 0,075%-0,1% šķīdumu.
Просмотров: 668 | Добавил: inta59 | Дата: 22.12.2012 | Комментарии (0)

Vēža brūces jāapstrādā pēc ieispējas ātrāk. Bojāto mizu ar nazi izgreb līdz zaļai mizai, vēl dažus milimetrus no veselās mizas tad apsmērē ar kopšanas līdzekli. Augļu koka vēža apkarošanai izmanto divus fungocīdus. Preperātu čempions 50 izmanto vienreiz sezonā, apsmidzinot rudenī vai pavasarī pēc zaru apgriešanas.
Ar efektoru- augļu koki apsmidzināmi pavasarī pēc zaru izgriešanas, tad ziedēšanas laikā. Atkārto pēc 7-14 dienām.
Vēža izplatību veicina vēss un mitrs laiks. Loti bīstami šādi apstākļi ja ir daudz brūču. Piemēram pavasarī, ja izgriež zarus. Galvenais nosacījums vēža ierobežošanai ir infekcijas perēkļu iznīcināšana. Bojātie zari jātzgriež, jāsadedzina. Bojātos kokus labāk iznīcināt.
Просмотров: 618 | Добавил: inta59 | Дата: 21.12.2012 | Комментарии (0)

Komatveida bruņutis ir polifāga suga, sastopama uz dažādiem augiem.Pīlādžiem, ozoliem, ābelēm, klintenēm, plūmiem un daudziem citiem kokiem un krūmiem. Arī uz skujkokiem un zālaugiem. Gadā attīstās viena paaudze. Ziemo olas zem nobiegušos mātīšu bruņām. Jūnijā šķiļas kāpuri, kas rāpo pa stumbra vai zaru mizu.Pamazām pie tās piesūcoties. Jūlija beigās vai augusta sākumā mātītes sāk dēt olas. Viena izdēj 50-100 olu un pēc tam nobeidzas. Kaitēkļi sūc koka mizu. Bojātie koki nīkuļo, miza saplaisā, bet spēcīgas invāzijas gadījumā koki nokalst.
Apkarojot var kokus smidzinat ar deci. Sim gadījumam sagatavo 0,1% šķīdumu.
Просмотров: 606 | Добавил: inta59 | Дата: 19.12.2012 | Комментарии (0)

Šķirne Mangalika atzīta 1927. gadā Ungārijā. Dzīvnieki var sasniegt 150-200kg dzīvsvara un skaustā 85cm. Raksturīga tumša āda , gari, cirtaini sari ar zīdainu spīdumu. Ne velti tās sauc par aitu cūkām. Biezais apmatojums var būt baltā, dzeltenīgā, sarkanīgā krāsā. Var būt melns ar baltu vēderu. Ausis vidējas, nedaudz vērstas uz priekšu. Dzimumgatavība iestājas pēc 10 mēnešiem. Metienā ir 5-8 sivēni. Mātes pienīgas. Cūkas ir izturīgas reti slimo. Biezais kažoks sargā no vēja un aukstuma. Kuiļi nav agresīvi. Dzīvnieki ir lēnaudzīgi, kaušanas svaru sasniedz mēneša vecumā. Gaļa taukaina bez cīpslam, sulīga un ļoti garšīga. Aī tauki ir daudz veselīgāki. Vilnas cūkas ir ekonomiski izdevīgākas, jo neprasa siltas kūtis. Ziemā var turēt aplokā. Tikai jāierīko nojume, kur patverties no sniega. Vasarā galvenā ir ganību zāle, ziemā jāpiebaro ar siesu, nevārītiem kartupeļiem, burkāniem, kāpostiem. Izplatītas Rumānijā, Ungārijā, Vācijā.
Просмотров: 731 | Добавил: inta59 | Дата: 18.12.2012 | Комментарии (0)

Kartupeļu audzētājiem atkārtoti kartupeļus audzēt tikai pēc 8 gadiem. Inficēšanās risku samazina kā priekšaugs rapši. Samazina risku saslimt ar tādām sēnēm ka kraupis, rizoktonioze līdz 38%. Par priekšaugu izmantojot miezus risks saslimt ir 7-8%. Rudzi samazina līdz 12%. Augmaiņā izmantojot ziemas rudzus un rapšus trīs lauku rotācijā ar kartupeļiem inficēšanās risks ar patogēnajām sēnēm var samazināties pat par 40%. Izmantojot miežu un rapšu kombināciju kopā ar kartupeļiem rezultāts nav visai labs.
Просмотров: 660 | Добавил: inta59 | Дата: 17.12.2012 | Комментарии (0)

Ķiploki glabāšanas laikā mēdz bojāties kaitēkļu dēļ. Lielu postu nodara ķiploku ērces. Tās ir ļoti sīkas, caurspīdīgas un grūti saskatāmas.Ērču olas nimfas un pieaugušās ērces pārziemo starp ķiploku daiviņām. Barojas izsūcot šūnsulu, tādēļ uz daiviņām veidojas sīki brūni plankumi, vēlāk daiviņa izžūst vai sapūst.
Ērces spēj pārziemot arī atklātā laukā, kur nonāk ar invadētām daiviņām. Kāpuri izškiļas, kad relatīvais mitrums tuvu 100%, tādēļ drošākais līdzeklis kāpura attīstības aizkavēšanai ir sauss gaiss. Ērces kļūst aktīvas pie +6 grādiem. Ja temperatūra ir +24 grādi ērces attīstības cikls ilgst 8-10 dienas. Vasarā mēdz baroties arī uz auga lapām. Ar vēja palīdzību var nonākt uz citiem laukiem. Lai iznīcinātu vismaz daļu ērču pirms stādīšanas daiviņas peldina karstā ūdenī. Ieteicams tūlīt pēc novākšanas ķiplokus kaltēt. Uzglabāt sausā telpā. 
Просмотров: 580 | Добавил: inta59 | Дата: 16.12.2012 | Комментарии (0)

Parazīti vairojas jūlija beigās augusta sākumā, kad bites audzē jauno paaudzi.Ērces ielien bišu peru šūniņās barojas no peru hemolimfas, traucē bišu attīstībai. Varru jaunās skartās bites ir vājas, nav spējīgas pārziemot. To mūžs saīsinās.
Parasti rudeņos apskatot bites var redzēt varras, kas sēž bitēm uz muguras, kas izmanto bites, lai nokļūtu uz jauniem bišu periem. Var redzēt arī jaunās bites ar neattīstītiem spārniem. Lielākas invāzijas gadījumā bites atvāko un izmet slimos perus. Šādas saimes parasti pārziemojot aiziet bojā. Lieto dažādas ķīmiskas vielas. Pielieto dažādas organiskās skābes.Skudrskābe, pienskābe, skābeņskābe. Izmanto arī augu ēteriskās eļļas- timolu, kamparu. Tiek izmantoti arī preperati, kas satur šīs vielas. Vēl izmanto īpašus preperātus varrocīdus. Visbiežāk tās ir plāksnītes.
Просмотров: 818 | Добавил: inta59 | Дата: 14.12.2012 | Комментарии (0)

Spraudeņu gatavošanai izraugās veselīgus sānu dzinumus. Ņem jaunu dzinumu, nogriež aptuveni 10cm garu 2-3mm zem mezgla, un atplēš zem divgadīga zara koksnes tā lai pie pamatnes pliek maza vecās koksnes un mizas pēdiņa. Ja pēdiņa ir garāka par puscentimetru to ar nazi saīsina. Pēc tam spraudeņa apakšējo daļu attīra no skujām. Tūjas pavairo aprīļa beigās, maija sākumā. Spraudeņus var likt 1-2cm podos, kastītēs vai uz lauka. Substrātam izmanto kūdru, virs kūdras uzber smilšu kārtiņu. Izvieto noēnotā vietā. Substrātam vasarā jābūt mēreni mitram. Līdz septembra vidum tūjām izaug mazas saknītes. Pirms ziemas nosedz ar skujkoku zariem. Nākamajā pavasarī tos var stādīt uz lauka. 
Просмотров: 645 | Добавил: inta59 | Дата: 13.12.2012 | Комментарии (0)

Zilais sierāboliņš.
Eiropas valstīs kultivē Sveicē. Tā dzimtene ir Ziemeļāfrika. Tas ir viengadīgs, 30-75cm augsts tauriņziežu dzimtas augs, kas dārzā audzējot pārsniedz 1m garumu. Tam ir stāvs sazarots stublājs un trīsstaraini saliktas lapas. Zied jūnijā, jūlijā sīkiem zilganiem ziediem. Lapu žāklēs pagara ziedkāta galā izvietotas blīvās ziedkopas atgādina balto āboliņu. Auglis daudzsēklu pāksts. Vairojas ar pašizsēju.
Aug visur. Sēj 30-35cm attālās rindās. Pulvera iegūšanai izmanto tikai sierāboliņa lapas. Ražu iegūst ziedēšanas laikā saulainā dienā. Atdala lapas no kātiem un žāvē ēnā vai maizes krāsnī. Izkaltuša lapas samaļ pulverī. Pulveri var piejaukt biezpienam, krējumam, pievieno gurķu, tomātu salātiem. Var pievienot rudzu maizes mīklai.
Grieķu sierāboliņš.
Viengadīgs ap 70cm augsts augs. Lapiņas sīkākas, biezākas. Lapu žāklēs viedojas iedzelteni ziedi. Augļi 7-12cm garās pākstīs. Gatavo pulveri. Var pievienot gaļas un zivju ēdie ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 1474 | Добавил: inta59 | Дата: 12.12.2012 | Комментарии (0)

Mūžzaļs citronkoks ir lapots visu gadu. Kā jau subtropu augs citronkoks rieš lapas, zied, nogatavina augļus.
To stāda un audzē trūdvielām bagātā augsnē, kurā ir gan satrūdējoši mēsli, gan velēnu zeme, gan lapu zeme. Substrātam jābūt ar kābu reakciju. Ja augsne ir kaļķaina, tad lapas kļūst gaišas, augs sāk nīkuļot, var pat aiziet bojā. Tādēļ, ja laista ar krāna ūdeni, pievieno nedaudz citronskābes. Citronu ik pēc 3-5 gadiem pārstāda jaunā augsnē. Citronkoku jāstāda tik lielā podā, lai uz augsnes varētu redzēt kādu sakni. Tas nozīmē, ka citronkoks apguvis visa poda tilpumu. Pārstādot jāizvēlas pods atbilstoši auga lielumam. Katru nedēļu var mēslot ar citrusaugiem paredzēto mēslojumu. Pirms mēslošanas jāpārbauda vai augsne ir pietiekami mitra. Nedrīkst liet uz sausa substrāta.
Citronaugu jāsargā no tīklērcēm un bruņutīm.  
Просмотров: 791 | Добавил: inta59 | Дата: 11.12.2012 | Комментарии (0)

« 1 2 3 4 ... 28 29 »

Ieejas forma

Kalendārs

«  Decembris 2019  »
PrOTCPkSSv
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031

Mūsu aptauja

Kads majdzivnieks Jums atrodas majas
Atbilžu kopskaits: 13

Vietnes draugi


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Meklēšana