Tradicionalas baltas kallas ir daudzgadigi augi ar paresninatiem sakneniem, kuros uzkrajas baribas vielas. Si kratuve palidz augam attistities ari miera perioda. Lapas sakartotas rozete uz 60-80cm gariem katiem. Kallas galvena rota ir sniegbalta sparnlapa, kuras viduci atrodas valite ar sikajiem istajiem ziediem.

Kallam ir vajadzigs labs apgaismojums. Tam nekad nedrikst pietrukt mitruma, ne gaisa, ne augsne. Ipasi saulainas dienas ieteicams rasinat lapas. Jasargas iekaltet, saknu kamols nedrikst izzut pat miera laika. Laista ar siltu udeni.

Kallam vislabak patik augt , ja temperatura ir +16, +18 gradi.

Ja istaba ir sastavejies gaiss, tad kallas nikulo.  Jabut labi vedinatam telpam. Saulainas dienas nedrikst pielaut lapu parkarsanu.

Visbiezak kallas pavairo parstadot, atdalot jaunstadus no vecakaugiem. Parstada visu gadu julija beigas.

Augsnei jabut irdenai viegli skabai, tas sastava noteikti jabut velenu zemei, satrudejosiem kutsmesliem. Nedrikst pardozet fosforu saturosu meslojumu. Stada ta, lai sakneni nebutu redzami, bet lapu pamatne butu briva no augsnes. Pec parstadisanas augus bagatigi laista.  Augus meslo ar kalija sulfatu. Tumsaja laika dod ari vara sulfatu. Uz pavasari augiem dod slapekli saturosu meslojumu. Aprili beidz meslot un laistit,turpina tikai rasinat lapas. Kad begusas salnas, tas uzliek darza. Tam sakas atputas laiks.