Pasaule ir 900 amarantu sugu, 17 no tam var izmantot partika. Savvala amaranti aug Azijas un Amerikas tropu apgabalos un loti iecieniti edamo lapu un seklu del. Peru indiani tas deve par speka graudiem.

Asinssarkanais amarants.

Var sasniegt 50-100cm garumu. Ziedi tumsi roza vai zala krasa. Lapas zalas vai tumssarkanas ar zalu spidumu, uztura tas lietoceptas vai sautetas. No seklam var gatavot putraimus. Varoties graudini palik lipigi, no tiem var cept placenisus.

Astainais amarants.

Ta ir labi zinama lapsaste. Atri aug.Garums var sasniegt 70-100cm. Lapas eliptiskas vai ovali lancetiskas tumsi sarkana vai zala krasa. Ziedi siki purpursarkani, zied no julija lidz septembrim.

Dienvidamerika so augu audze ka partikas augu. Ta ziedkopas un lapas var izmantot vilnas un auduma krasosanai.

Hibridais amarants.

 Veido taisnu, apalu, resnu, vairak ka m garu stublaju un labi attistitu, zarainu mietsakni. Noamaranta seklam gatavotajai ellai ir maigs aromats un patikama garsa. Amarantu seklas satur 7-8% ellas. Majas apstaklos ellu var iegut izmantojot mehanisko presi.

Amarantu sej lauka maija sakuma. Seklas iestrada 1-2cm dzili, sadikst pec 8-10 dienam. Audze saulaina, labi meslota augsne. Seklas ienakas pakapeniski sakot ar septembri.