Civava.

No 1-3 kg.Skausta no 15-22cm. Labestigs, apkerigs, rotaligs, reizem nedaudz pardross. Nav piemerots gimenem ar pavisam maziem berniem.

Japanu hins.

Ap 3kg. Skausta no 25-30cm. Loti mirmiligs un labestigs, jutigi uztver saimnieka attieksmi. Piemerots cilvekiem gados.

Jorksiras terjers.

Lidz 3kg. Skausta no 20-24cm. Loti ass un kustigs, nemil palikt majas viens, sirsnigs pret saimnieku. Ideals gan vienam cilvekam, gan gimenei.

Dzeka Rasela terjers.

Lidz 5,5kg. Skausta ap 23cm. Arkartigi kustigs, tomer nepieprasa daudz dzives telpas.Piemerots aktiva dzives veida cienitajiem.

Grifons.

No 3-5kg, ari vairak, skausta lidz 20cm.Loti labestigs un uzticigs, der jebkuram cilvekam.

Pomeranu spics.

Lidz 3kg. Skausta lidz 20cm, labi sarga teritoriju. Piemerots jebkuram cilvekam un gimenei.

Pundurpincers.

No 3-5kg. Skausta ap 25cm. Skals sargs. ... Lasīt tālāk »

Nenogurstosajam racejam javeic smags darbs, tapec visu laiku jaed. Kurmis barojas tikai ar dzivo baribu- tarpiem, kukainiem, diena tas aped 60-70g, bet gada-bet gada apmeram 20kg baribas. Ja edama daudz, kurmji gatavo rezerves - sakrauj kaudze simtiem slieku.

Visdrosaka kurmja iznicinasanas veids ir izkersana ar alas ievietotiem kurmju slazdiem.  Vietas, kur ielikti slazdi japiesedz ar augsni.

Kurmju atbaidisanai paredzetas specialas granulas, kas saskare ar augsni izdala loti specigu, kurmjiem nepatikamu aromatu. Sis granulas drikst lietot tikai sausa laika, jo saskaroties ar udeni tas uzliesmo. Alas var likt ari gatavu saindetu esmu.

Udenszurka augsne rok 10-15cm ejas, kuru kopgarums var sasniegt vairakus desmitus metru. Ejas ir savienotas ar pazemes dobumiem, kuras strupastes uzglaba baribu ziemai. Udenszurkas veido neregularus, bet diezgan plasus zemes pacelumus. Pec alas atraksanas grauzejs steidz to atkal aizmuret un dara to akurati.

Gada udenszurkai ir 2 vai 3 mazulu metieni. Katra metiena var but 3-9 zurkuleni. Jaunuli spej vairoties jau no 2 menesu vecuma.

Apkarosana.

Pardosana ir saindetas esmas, kuru sastava ietilpst 0,0005% indigas vielas. Lai grauzeji nobeigtos, tam jaaped 5-10g sadas esmas.

Indigo esmu ievieto udenszurkas ala un nosedz ta, neiesprauktos ne mazakais gaismas starins vai veja plusma, kas varetu atbaidit dzivniekus. 

Var meginat izkert ar sitejslazdiem, ko ievieto grauzeju alas. 

Nopluktas bazilika lapinas atri bojajas, tapec tas ievakt isi pirms lietosanas. Kad augs sak ziedet un briedinat seklas no kulinarijas viedokla,tas nozime, ka bazilika sezona iet uz beigam. Ziedesanas laika lapinas klust rugtas, tapec ik pec 2 vai 3 nedelam ieteicams saisinat dzinumu galotnites. Veidosies kupls krums, kas dos gardu, aromatisku lapinu.

Laistisana.

Ja saknem trukst mitruma, tas augam rada stresu.Baziliks celies Dienvidazija, savvala aug tropu un subtropu apgabalos. Tapec audzejot darza ieteicams mulcet augsni. Tas nodrosinas siltumu saknu zona.

Skirnu ipasibas.

Ir izveidots daudz dazadu skirnu.

Meslosana.

Bazilikam patik viegla, irdena, trudvielam bagata augsne, kuras reakcija tuva neitralai.Papildmeslosanai var izmantot atskaiditu vircu. Baziliks ir prasigs pec baribas vielam.

Jauna auga lapinas ir suligakas un daudz aromatiskakas neka tadam, kurs iesets pavasari. Ieteicams set regulari ... Lasīt tālāk »

Visticamak skandaletaji akvarija ir cinitajzivis. Tas ir vienas no iecienitakajam dekorativajam zivtinam, jo tas nav izveligas. Var dzivot pat pavisam maza 5l tilpumu akvarija un itin labi iztiek bez skabekla padeves. Tas ir loti krasnas- ar plivojosu asti un selekcijas cela iegutiem daudziem krasu toniem. Diemzel sis mazas zivtinas ir loti nesaticigas, tadel labak turet pa vienai. Vienam tevinam vajag 2 vai 3 matites.

Ja gribas vairak dazadibas, viena akvarija ar kareivigajam cinitajzivim var turet nazu zivis, kas pieder pie elektrisko zivju klana. Nazu zivis ir flegmatiskas- paed un nolien augu puduri nosnausties. Ar tam kausligas cinitajzivis kaski nemekle, jo nazi driz tos paraug-var sasniegt vairak neka 30cm garumu.

Afrikas cihlidas pagalam necies citu sugu zivis. Ari sava starpa kildigas, kaut gan gimeniskas saites tam nav svesas.

Nesabiedriskas ir ari visiem pazistamas zelta zivtinas.Saimi akvarija var veidot tikai sugas ietvaros. Lai z ... Lasīt tālāk »

Vilkabelu auglos un ziedos ir vielas, kas stimule sirdsdarbibu, darbojas ka antioksidanti, atslabina un paplasina asinsvadus, uzlabo asins plusmu uz sirds muskuli, novers stenokardijas simptomus.

No drogam var gatavot uzlejumus. Labak lietot novarijumu, kam uz glazi udens nem edamkaroti sasmalcinatu vilkabeles auglu un vara 15 minutes. Dzer pa tresdalai vai pusglazei 2-3 reizes diena pirms esanas. Savukart uzlejumu parasti gatavo, tikai parlejot drogu ar verdosu udeni un atstaj 15-30 minutes ievilkties.

Ziedus izmanto tinkturas pagatavosanai.

Tinktura paredzeta  vairogdziedzera hiperfunkcijas, klimakterija neirozes, vecuma bezmiega, paaugstinata asinsspiediena  neregulara pulsa gadijuma.

Julijas cerins.

Savvala izplatits Kinas vidiene. Dekorativais, 1,5-2m augstais krums bagatigi zied nedelu vai divas pec parastajiem ceriniem. Ziedi no arpuses purpurvioleti, iekspuse-gaisi violeti roza lidz baltiem, ar violetam puteksnlapam, kas rada skaistu krasu kontrastu. Loti smarzigi.

Siklapu cerini.

Savvala aug Kinas ziemelos. Veido lidz 2,5m augstu, samera platu krumu. Siem ceriniem ir siki , bet smarzigi ziedi roza krasa. Zied gandriz vienlaikus ar parastajiem ceriniem, tacu siklapu ceriniem rudeni raksturiga atkartota ziedesana.

Pukanie cerini.

Savvala aug Kina kalnu mezos. Kruma augstums var sasniegt 3m. Siem ceriniem raksturigi slaidi zari un nelielas ziedkopas. Ziedi violeti roza, loti smarzigi.

Korejas cerini

Saukti ari par samtainajiem ceriniem. Izaug lidz 3m augstumam, savvala sastopami akmenainas augsnes kalnu skujkoku mezos. Zied pec parastajiem ceriniem ar nelielas skaras sakartot ... Lasīt tālāk »

Timotins.

Vislabak aug trudvielam bagatas smilsmala, malsmilts augsnes. Loti liela ziemcietiba.

Plavas auzene.

Vislabak padodas irdenas trudvielam bagatas, pietiekami mitras mineralaugsnes ka ari labi iekoptos nosusinatos zalu purvos. Augsta baribas vertiba, veido noslegtu zelmeni.

Sarkana auzene.

Aug gan sausas smilsainas augsnes, gan mitras un kudrainas.Pilnu razu dod 2. vai 3. gada pec sejas.Laba ziemcietiba.

Niedru auzene.

Var augt neaugligas augsnes. Augstraziga. Paraugot strauji zaude baribas kvaliati

Plavas skarene.

Vislabak padodas trudvielam bagatas smilsmala, malsmilts augsnes tacu pietiekami labi aug ari kudras augsnes. Pilnu razu dod 3.gada pec sejas.

Ganibu airene.

Ganibu airene.

Piemerota audzesanai trudvielam bagatas mineralaugsnes ar pietiekamu mitrumu.

Viengadiga airene.

Vislabak  padodas iekoptas smilsmala ... Lasīt tālāk »

Abelu skirnes ,,Alesja" izcelas ar visai kompaktu augumu. Sis skirnes abelem raksturigs diezgan patstavigs vainags, tas nekad nesabiezinas un nesabiezinas ar liekiem dzinumiem.

Sis abeles ir ziemciecigas, ar labu izturibu gan pret  kraupi, gan pret auglu puvem.

Katru gadu dod videji lielu razu. Augli veidojas simetriski un diezgan izlidzinosa lieluma.

Tie ir videji lieli.  Miza stingra, vaksanas laika nesaspiezas, velak glabajot nesavist.

Augli vacami oktobra sakuma.

 

Pirms stadisanas gladiolu sipolus ieteicams mercet 0,2% aktaras skiduma. Ja ir vairakas skirnes, tad katru skirni ieteicams mercet atseviski. Patur 10 minutes patur spaini ar sagatavotu skidumu,sipolus pilnigi iegremdejot taja.

Lielos bumbulsipolus stada tikai tad, kad temperatura augsne iesilusi lidz +9...+10gradi. Tad bumbulsipoli labi dikst un attistas. Stadot auksta zeme, aizkavejas ziedesana.

Gladiolu bumbulsipola muzs ir 4-5 gadi. Lidz ar sipolu novecosanu pasliktinas ziedu kvalitate, augi vairak slimo. Jaizvelas apalus, gludus bumbulsipolus, kuru diametrs ir 2-2,5cm.