Pie mums var audzēt gan Eiropas, gan Sibīrijas, gan Korejas ciedrupriedes. Līdz pirmajai riekstu ražai jāgaida ir 10 gadi.

Jāpavairo ar sēklām, ko pavasarī sēj podiņos. Vispirms podā iepilda drenāžas kārtu, tad auglīgu augsni - kūdras un meža zemes maisījumu, ko nosedz ar dažus centimetrus biezu smilts slāni. Virs tā izvieto sēklas, ko pārklāj ar 1-2cm smilts vai smalkas grants kārtiņu. Vasarā dēstus var stādīt dobēs. Kad tie sasnieguši pardesmit centimetru, stāda patstavīgā vietā.

Eiropas ciedru priede ir 16m augsts koks ar samērā regulāru olveida vainagu, kas var sasniegt 4m diametru. Tai ir garas, zilganzaļas skujas un 6-7cm gari olveida formas čiekuri ar ēdamām sēklām. Var audzēt arī pilsētas vidē. Vēlama kaļķaina augsne.

Sibīrijas ciedru priede.

Ir līdz 20m augsts koks ar konisku vainagu, tumši zaļām skujām un līdz 13cm gariem čiekuriem. piemērots stādijumiem pilsētās.

Korejas ciedru priede.

Var s ... Lasīt tālāk »

Olveida katalpa.

Pazistama ar nosaukumu Kinas katalpa, jo ta celusies no kinas centralas dalas. Latvija ta sasniedz 5-8m augstumu. Tai ir lielas dekorativas lapas - plati sirdsveida, virspuse nespodri zalas, apakspuse gaisi zalas. Zied julija, augusta. Ziedi apmeram 2cm diametra dzeltenigi balti ar violetiem, orandziem plankumiem sakopoti garas stavas skaras. Veido garas, nokarenas plaksnveida pogalas ar sparnainam seklam. Pilnigi ziemcietiga visa Latvijas teritorija. Seklaudzi sak ziedet otraja vai tresaja gada.

Cerinlapu katalpa.

Tai ir lielas sirdsveida lapas. Savvala aug Ziemelamerika. Zid junija. Lielie, baltie, trompetveida ziedi sakartoti stavas irdenas ziedkopas. Ziedu iekspusi rota dzeltenas svitras un sarkanbruni plankumi. Bargakas ziemas koki apsalst.

Stada labi dreneta baribas vielam bagata augsne, saulaina novejiem pasargata vieta.

ja asteru dēstus stipri bojājušas laputis, tiem jau agra stadijā pradās dažadi augua daļu bnojājumi Pirms smidzināt ar kādu insekticīdu, japarliecinās, vai kaitēklis vispar ir uz lapām. Invadētās asteres jāmiglo tiklīdz uz tām pamana laputis. Lielākoties tās uzturas uz apakšpuse. 

Iespējams, ka augacentru agra stadijā jau pavasarī bojājusas putu cikādes. tā rezultātā vēlāk veidojasdažadi dzimuma kropļojumi.Cikāžu apkarošanaj mazdārziņā atļauts lietot deci 2.5 (deva 8ml/10l ūdens), apsmidzina, kaitēklim parādoties; apstrāžu skaits - divas reizes sezona.

Sēklas ievac tikaj no skaistiem, veselīgiem augstas kvalitātes mātesaugiem.

Asteru izkrišanu parasti izraisa fuzarioze jeb melnkāja, kas sevisķi izplatītas siltās vasarās.

Sipolaugu saknu erce ir izplatits, bistams dekorativo augu un darzenu kaiteklis.

Kaite sipolaugiem un bumbulaugiem gan atklata lauka gan siltumnicas, boja stadmaterialu uzglabasanas laika. Baribas augi- gloksinijas, hiacintes, irisi, krokusi, kiploki, sipoli, lilijas, narcises, tulpes.

Saknu erce 0,3-1,1mm gara ovala, udenaini balta, spidiga, uzpusta, nedaudz matota. Rrces mil siltumu un mitrumu, pieaugusi matite +20...+25 gradi. Izdej 800 olinu, gada spej attistities 9 paaudzes. Nelabveligos apstaklos iestajas hipopoda stadija, kas var saglabaties lidz 6. menesiem. Saja laika erces ir nekustigas, tam nefunkcione mutes organi.

Parasti saknu erce uzbruk mehaniski bojatiem, novargusiem vai iepuvusiem sipoliem un to saknem. Vispirms erce grauz sipola saknes, tad pamatni un tad ieklust sipola. Bojatie augi nikulo, atpaliek augsana, lapas dzelte vai pat aiziet boja.

Erce boja sipolus ari uzglabasanas laika. Bojatajos sipolos redzama b ... Lasīt tālāk »

Indijas juras risu sene ir dzivs organisms kam sene ir tikai nosaukuma.

Senes raditais uzlejums atgadinanedaudz gazetu kvasu, kam varbut nedaudz citas garsas nianses. Tas atkarigs no piedevam ar ko seni baro.

Uzlejums ir biologiski aktivs lidzeklis ar plasu iedarbibu. Dzeriena vertibu nosaka ta sarezgitais kimiskais sastavs.

Dzerins piesatinats ar etikskabi, skabenskabi, citronskabi, pienskabajam bakterijam, raugveidigajam senitem. Dazam organiskajam skabem piemit baktericida darbiba, tas veicina oglhidratu, olbaltumvielu un lipiduskelsanos, dazu vielmainas produktu izvadisanu. Sastava ir ari spirts, kofeins, C un D vitamins, miecvielas, aldehidi, alkoloidi, glikozidi, gremosanas enzimi, fermenti, koenzims Q10.

Lai ceretu uz dziedinosu efektu, dzeriens jalieto regulari, velams 10-20 minutes pirms esanas.

Sakuma pietiek ar vienu glazi visas dienas garuma, pec tam devu pakapeniski palielina. Uzlejums veicina gremosanu un vielm ... Lasīt tālāk »

Spici ir sena skirne, to izcelsmei viens atzars meklejams vilku spicos, kas celoja lidzi jurniekiem, kas radija pareizo virzienu migla, stavedami kuga prieksgala. Savu sutibu, palidzet cilvekiem, tie ir saglabajusi joprojam. Mazajiem suniem ir labestigs raksturs. Loti kustigi.

Pundurspicam augums skausta -23cm,

Vacu mazajam sakot no 23cm un vairak.

Ir vairakas spicu skirnes: somu (agstums skausta 51-60cm)

vilku (apmeram 50cm skausta)

japanu (lidz 30cm skausta).

Dzives ilgums ir -16 gadiem.

Bumbieru kadiku rusu ierosina sene. Pilnam attistibas ciklam nepieciesams otrs saimnieks augs kadikis. Pret so slimibu uznemigi ir Kinas, virdzinijas kadiki. Rusa ir loti postiga, ta boja bumbieru lapas, auglus un dzinumus. Slimie kocini sak nikulot, augli slikti piebriest, lapas priekslaikus nobirst. Stipras infekcijas gadijuma bumbieri neizaug lielaki par 2cm, sazust.

Agri pavasari infekcija no kadikiem pariet uz bumbieriem. Pec noziedesanas inficejas auglaizmetni. Vasaras otraja puse sporas uz bumbieriem ir nobriedusas, tas parvietojas ar veju lielos attalumos un infice otru saimniekaugu kadiki. Sporu izplatiba notiek lidz velam rudenim.

Ja ir paradijusies sene vienu no saimniekaugiem noteikti jaiznicina. Ja rusa bubbieros paradijusies, jaaizvac bojatas lapas, auglus, Jaizgriez dzinumi ar aizdomigiem uzbriedumiem.

Ja mazdarzina grib saglabat gan bumbieri gan kazaku kadiki, regulari jaapgriez ari tas. Inficetajiem kadikiem skujas klust pelecigi ... Lasīt tālāk »

Jaunie putneni cies no zemas temperaturas, paaugstinata gaisa mitrumun caurveja. Velams ieverot sadu temperaturas rezimu. Pirmaja dzives nedela telpa jabut +30...+28. Katru dienu temperaturu samazina par vienu gradu ar relativo mitrumu 60-70%. Kontrolet temperaturu var noverojot putnu uzvedibu. Ja titareniem salst, tie saspiezas kopa, ja temperatura augsta, tie daudz dzer, elso, censas attalinties no siltuma avota.

Redze titareniem normalizejas tikai dazas dienas pec izskilsanas, tapec pirmas dienas baribas un dzirdinamos traukus novieto zem apgaismojuma. Apgaismojuma intensitati pakapeniski samazina, 100-50 luksiem prmajas dienas, lielakiem lidz 5 luksiem.

Veselus un specigus titarus var izaudzet sausas un tiras telpas. Pirms majputnu ievietosanas tas iztira un balsina ar 10% svaigu dzestu kalka skidumu. Tad telpas labi izzave un izvedina. Uz gridas 15cm karta nober pakaisus. Labakie ir skuju koku skaidu pakaisi. Var izmantot ari salmus vai kudru. Jaskatas, ... Lasīt tālāk »

Zilas meles slimiba ir virusa ierosinata atgremotaju infekcijas slimiba. Bistama ar straujo gaitu, turklat tai nav specifiskas arstesanas. To parnesa odveidigie asinssuceji. Dazas radniecigu migelu sugas registretas ari Latvija. Kontaktejoties ar slimu dzivnieku saslimt nav iespejams. Tas notiek tikai ar asinim, spermu, ka ari, ja slimai matei piedzimst pecnacejs.

Slimiba skar visu atgremotaju sugu dzivniekus. Liellopiem un kazam slimiba parasti noris subkliniska forma. Izteiktas slimibas pazimes raksturigas tikai aitam.

Inkubacijas periods ir no 5-20 dienam. Inficetajiem dzivniekiem ir paaugstinata temperatura pat lidz 42 gradiem. Pec paris dienam paradas plakstinu tuska, lupu, zemzokla un galvas sejas dalas tuska, iztecejumi no nasim, sakuma caurspidigi, velak strutaini. Tipisks ir sapiga purna efekts. Mutes glotada, kura saskaras ar zobiem veidojas culas. Daziem dzivniekiem novero meles tusku, nereti tai ir zilgana nokrasa.Dzivnieki ir apatiski, need, pa ... Lasīt tālāk »

Geresanas uzdevums- sagatavot adinu ta, lai ekspluatacijas laika izstradajums pec iespejas ilgak saglabatu elastibu un maigumu.

Pec nokausanas pareizi javeic pirmapstrade. Adinu nonem caurulveida, zave uzvilktu uz spilem +25...+30 gradi telpa, kur ir laba ventilacija.

Nogadajot sagatavotas adinas geretava, tas tur vispirms izmerce. Tad skalo udeni, izsuka un mazga. Pec tam veic atgalosanu. Rupigi nokasa adinas apakspusi atbrivojot no liekajiem audiem. Tad merce izmantojot dazadas kimikalijas, pec miecesanas mazga un skalo siltuma. Pedeja apstrade adinas ietauko, lai butu mikstas.

Izgeretas adinas kvalitati nosaka adinas biezums, apmaojuma kvalitate, dzivnieka vecums.

Geresana majas apstaklos.

Izzuvusu trusa adinu vispirms merce 12 stundas un mazga. !0 litriem mercejama udens ieteicams pievienot 50g varama sals un 60g mazgajama pulvera. Pec tam ar asu nazi nokasa adas apakspusi. Burzot izmazga silta udeni, tad auksta udeni i ... Lasīt tālāk »