Melnā naktene nereti sastopama kā nezāle dārzos, labprāt aug arī sētmalēs, gan ceļmalās. Tā sēklas augsnē saglabā 40 gadus. Melnajai naktenei patīk irdenas ar organiskajām vielam bagātas augsnes.

Ierobežošanas pasākumi ietver gan augsnes pamatapstrādi, gan pirmsējas apstrādi, šīs nezāles nopļaušanu pirms ziedēšanas. Augsni sagatavo agri, pirmās sadīgušās naktenes apkaro ar herbicīdiem. Apkaro nelielās devās izsmidzinot metribuzīnu un rimsulfuronu. Laukos, kur neaug kultūraugi var izsmidzināt raundapu un glifosātu preperātus. 

Dobermanis ir nopietna būtne. Dzīvnieki apveltīti ar labu ožu un ir izcili skrējēji. Tie ir vieni no ātrākajiem suņiem.Dobermanis ir piemērots dzīvei privātmājā vai arī dzīvoklī, taču ne lauku apstākļos jo viņam ir īss apmatojums. Turklāt dzīvnieks mīl uzturēties telpā, vēlas vienmēr atrasties blakus saimniekam.

Veselus kucēnu ar nosvērtu psihi ieteicams meklēt pie audzētājiem. Mīluli nepieciešams vest uz apmācības kursiem. Šie suņi mīl daudz un labi paēst, tāpēc barību nepieciešams dozēt. Barību pasniedz noteiktā laikā un vietā.

Sēne Phytophtona infestans, kas izraisa kartupeļu lakstu puvi un tomātu augļu brūno puvi vispirms attīstas uz kartupeļiem. Attīstības ātrums ir atkarīgs no laika apstākļiem, nereti pirmās sporas izlido jau jūnija sākuma. Tāpēc apdraudēti tie tomāti, kas aug kartupeļu lauka tuvumā. Infekcijas perēklis var būt arī neapsegta komposta kaudze, kurā izmesti bojāti kartupeļi. Sporas ir ļoti vieglas un spēj pacelties 2km augstumā, tādēļ pārceļo lielā attālumā. Nonākot uz lapām saglabājas ilgu laiku, gaidot dīgšanai labvēlīgus apstākļus. Lai sporas digļstobrs varēru ieurbties lapā, vajadzīgs, lai uz lapas būtu vismaz 2 stundas ūdens plēvīte. Tāpēc augļu bŗūnā puve attīstās siltā un mitrā laikā. Sporas no lapām ir iespējams noskalot. Lietains laiks samazina tomātu infekciju. Vispirms inficējas stublāji un lapas, pēc tam augļi. Uz stublāja paradās tumši plankumi, uz lapām un augļiem tie ir lieli un izplūduši. Sākuma augļa audi ir cieti, vēlak tie kļūst mīksti un sapūst.

Stādot to ... Lasīt tālāk »

Kalifornijas sliekas spēj pārstrādat kvalitatīva mēslojumā liellopu un cūku mēslus.  organiskos atkritumus, notekūdeņu dūņas, sadalijusos augu atliekas. Sliekas novērš nepatīkamo smaku. Sliekām kaitē amonjaks, tāpēc kompostējamajam materiālam nedrīkst būt amonija mineralmēsliem. Arī svaigos putnu mēslos ir daudz amonjaka, tāpēc tie iedarbojas uz sliekām nāvējoši. Tās arī nespēj dzīvot svaigos mēslos, kur temperatūra +70 grādi. Mēsliem jāļauj vairākas nedēļas sadalīties.

Ja vēlas saražot vairāk biokumusa, tad sliekas labāk audzēt tvertnēs, un regulāri piebarot izmantojot virtuves atkritumus, nopļauto zāli, nezāles, kritušos ābolus.

Vispirms sagatavo sākuma maisījumu ar optimālu slāpekļa un oglekļa attiecību. Izmantojot kūtsmēslus jāliek tik pat daudz zāles vai salmu. Noturēt 10 dienas un pēc tam ielaist sliekas. Barību pievieno pakāpeniski izkliedējot 10cm biezumā. Pārstrādatais materiāls jāaizvāc pakāpeniski atdalot sliekas.

Lai nodrošinātu ... Lasīt tālāk »

Dārzos visbiežāk sastopams raibais vīngliemezis- tam raksturīgs melns ķermenis un brūna, baltiem lāsumiem klāta čaula apmēram 2cm diametrā. Citu sugu gliemeži sastopami daudz retāk. Mitras vasarās mēdz savairoties raibais mīkstmiesis. Tam dzīves cikls ir tikai 2 mēnesi.

Vienkāršākā gliemežu apkarošanas metode, tos salasīt. Lai mazinātu kaitēkļu skaitu regulari jāuzirdina zeme tādējādi apkarojot gliemju dējumu attīstibu. Raibais vīngliemezis parasti dēj maijā un jūnijā, bet var dēt olas 5 reizes gadā. Pirmajos dējumos ir apmēram 50 olu, pēdejos ne vairāk kā 20. Ja gliemeži noposta tikai atsevišķus augus, tad ap augiem var izkaisīt pelnus. Diemžēl pelni darbojas tikai līdz pirmajam lietum vai laistīšanai, jo ūdens aizkavē pelnu aktīvās vielas.

No ķīmiskajiem līdzekļiem var izmantot ēsmu, kas satur metaldehīdu. Tās tāpat kā pelni jākaisa bieži, jo saskaroties ar lietus ūdeni zaudē aktīvas vielas.

Gliemežu apsēstos augus apsmidzina ar 1-1,2% vara su ... Lasīt tālāk »

Dzemdes izkrišana govīm ir ļoti reta parādība. To nevar tieši saistīt ar govs vecumu un laktāciju. Tā var gadīties pēc smagām, apgūtinātām dzemdībām, neprofesionālas dzemdību palīdzības sniegšanas, pēcdzemdību komplikācijām.

Smagas dzemdības  saistītas ar govs nepareizu ēdinašanu (kad govis pārbarotas). Rezultātā govs aptaukojas, tā dzimst lieli teļi. Tas ir bieži par celoni apgrūtinātam dzemdībām. Parbarotiem dzīvniekiem auglis briest straujāk , spiediens uz dzemdes sienu un saitēm ir lielāks. Tām pārmērīgi izstiepjoties, pēc dzemdībām dzemde nespēj savilkties, dažkārt vismazākā kontrakcija provocē izkrišnu.

Bieži dzemdes izkrišana notiek pēc nepareizas augļa eks trakcijas. Tās laikā pastiprināti tiek kairināti govs dzemdes nervi, dzīvnieks dzenas stiprāk, tādējādi pēc teļa izvilkšanas , augļa segu atdalīšanās laikā, pastāv dzemdes izkrišanas risks.

Nepiemērotas stāvvietas.

Grūsnas govis tiek turētas uz parāk slīpas grīdas ... Lasīt tālāk »

Lai gan lielākā daļa E.coli ir nekaitīgi un pat veselībai derīgi, tomēr ir arī patogēnie celmi.

E.coli izraisa hemorāgisku kolītu un hemolītiski urēmisko sindromu. E.coli O157:H7- viens no bīstamākajiem celmiem. Toksīns, ko izdala šī baktērija, bojā zarnu trakta šūnas, izraisor asiņošanu, pēc nokļūsanas asinsritē bojā arī nieres un aknas.

Slimību izraisošie E.coli celmi ilgstoši saglabā dzīvotspēju apkārtējā vidē. Baktērija organismā nonāk, uzturā lietojot inficētus produktus un izdalās ar fekālijām. Infekcija izdalās no cilvēka uz cilvēku.

Slimības inkubācijas periods ir1-8, biežāk3-5 dienas. Infekcija izraisa vemšanu, krampjveida vēdersāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, asiņainu caureju, hemolītisko anēmiju, aknu un nieru mazspēju.

Lai izvairītos no saslimšanas jāievēro profilakses pasākumi, sākot ar drošu pārtikas produktu izvēli un beidzot ar augļu un darzeņu rūpīgu mazgāšanu un uzglabāšanu atbilstošā temperatūrā.

... Lasīt tālāk »

Loti izplatita paradiba, kas piemekle tomatus katru vasaru. Tas ir fiziologiska rakstura traucejums. ko izraisa kalcija trukums. Kalcija deficitam ir vesela virkne iemeslu.

Kalcija trukums augsne.

Ta daudzumam jabut 80-120mg/l, bet kudras augsne 3200-4200mg/l. Kalciju no augsnes iznes visi darzeni.

Kalcija pietiek, bet augi to neuznem. Ta uznemsanu kave dazadi faktori:

sausa augsne,

karsta laika augs uznem vairak udeni neka baribu

Ja ir pazeminats relativais gaisa mitrums

vess un mitrs laiks kave kalcija uznemsanu.

Diena kalcija uznemsanu trauce karstums, bet agri no rita-palielinats gaisa mitrums. Savukart nakti tumsa, fotosinteze nenotiek- lapu atvarsnites ir ciet, un baribas elementi neparvietojas.

Uz augsu saritinajusies lapinas-pirma pazime, ka augiem ir par karstu.

Jameslo.

Mazdarzos iecieniti kutsmesli, pelni, zalu virca kalciju nesatur. Kalciju ... Lasīt tālāk »

Kucēns līdz 12. dienai ir pilnīgi bezpalīdzīgs. Viņam ir nepieciešams siltums, lai uzturētu ķermeņa temperatūru. Šajā laikā mazulim vēl ir acis ciet, un tas neuztver apkārtējos trokšņus.

Mazulis sajūt mammas smaržu un siltumu.

Nākamās attīstības posms ir līdz 20 dienai, kad notiek fiziska attīstība. Mazulis apgūst dzīvei nepieciešamās maņas. Vispirms 13. dienā atveras acis. Kucēns iemācās rāpot uz priekšu un atpakaļ. Cenšas pārvietoties maziem solīšiem. 20. dienā izaug pirmie zobiņi, sak košļāt, zelēt.

21. -28. diena.

Iemācās izmantot redzi un dzirdi. Visvairāk ir nepieciešama mamma un ierastā vide.Šajā periodā nedrikst atšķirt no kuces un mainīt turēšanas apstākļus, jo mazulis sāk iepazīt pasauli un saprast, ko nozīmē būt sunim.

Līdz 7 nedēļu vecumam suņuks uzkrāj pieredzi, kā dzīvot tālāk. Šajā laikā kucēnam jābūt kopā ar mammu. Mazulis apgūst visas suņiem raksturīgās grimases, vingrina  balsi un vēro, kā riešana i ... Lasīt tālāk »

Īstais mārdadzis.

Ir viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar spēcīgu mietsakni un stāvu, 60-150cm augstu stublāju. Tam ir ādainas, spīdīgas lapas ar baltiem plankumiem. Augs ir diezgan durstīgs- lapu apakšpuse gar dzīslām dzeloņaina, arī malu zobiņiem ir dzeloņsmaile. Ziedi purpursarkani, retāk rožaini vai balti. Zied no jūnija līdz septembrim. To audzē kā dekoratīvu un ārsniecisku augu, uzskata, ka no sēklām iegūtā eļļa ir labs palīgs aknu toksikozes ārstēšanā. Ir siltumprasīgs, savvaļā aug Dienvideiropā.

Ziloņkaula mārdadzis.

To audzē tikai dārzos. Tas ir divgadīgs augs. Pirmajā gadā izaug lapu rozete, otrā gadā augs uzzied un veido sēklas.

Leizeja.

Savvaļā aug Altaja kalnos. Tas ir 0,5-1,8m augsts lakstaugs ar dobu, rievainu, matiņiem klātu stumbru, dziļi plūksnaini šķeltām lapām, koksnainu, zarainu sakneni un garām, tievām saknēm. Zied jūlijā vai augustā. Ārstniecībā izmanto leizejas sakneņus ar saknēm.

Darzos ... Lasīt tālāk »