Zilas meles slimiba ir virusa ierosinata atgremotaju infekcijas slimiba. Bistama ar straujo gaitu, turklat tai nav specifiskas arstesanas. To parnesa odveidigie asinssuceji. Dazas radniecigu migelu sugas registretas ari Latvija. Kontaktejoties ar slimu dzivnieku saslimt nav iespejams. Tas notiek tikai ar asinim, spermu, ka ari, ja slimai matei piedzimst pecnacejs.

Slimiba skar visu atgremotaju sugu dzivniekus. Liellopiem un kazam slimiba parasti noris subkliniska forma. Izteiktas slimibas pazimes raksturigas tikai aitam.

Inkubacijas periods ir no 5-20 dienam. Inficetajiem dzivniekiem ir paaugstinata temperatura pat lidz 42 gradiem. Pec paris dienam paradas plakstinu tuska, lupu, zemzokla un galvas sejas dalas tuska, iztecejumi no nasim, sakuma caurspidigi, velak strutaini. Tipisks ir sapiga purna efekts. Mutes glotada, kura saskaras ar zobiem veidojas culas. Daziem dzivniekiem novero meles tusku, nereti tai ir zilgana nokrasa.Dzivnieki ir apatiski, need, parvietojas klibojot, jo iekaisums ir ari nagu kroniti. Slimibai progresejot novero dermatitus un vilnas bojajumus.

Eiropa si slimiba registreta Spanija, Portugale, Francija, Griekija un Italija.