Īstais mārdadzis.

Ir viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar spēcīgu mietsakni un stāvu, 60-150cm augstu stublāju. Tam ir ādainas, spīdīgas lapas ar baltiem plankumiem. Augs ir diezgan durstīgs- lapu apakšpuse gar dzīslām dzeloņaina, arī malu zobiņiem ir dzeloņsmaile. Ziedi purpursarkani, retāk rožaini vai balti. Zied no jūnija līdz septembrim. To audzē kā dekoratīvu un ārsniecisku augu, uzskata, ka no sēklām iegūtā eļļa ir labs palīgs aknu toksikozes ārstēšanā. Ir siltumprasīgs, savvaļā aug Dienvideiropā.

Ziloņkaula mārdadzis.

To audzē tikai dārzos. Tas ir divgadīgs augs. Pirmajā gadā izaug lapu rozete, otrā gadā augs uzzied un veido sēklas.

Leizeja.

Savvaļā aug Altaja kalnos. Tas ir 0,5-1,8m augsts lakstaugs ar dobu, rievainu, matiņiem klātu stumbru, dziļi plūksnaini šķeltām lapām, koksnainu, zarainu sakneni un garām, tievām saknēm. Zied jūlijā vai augustā. Ārstniecībā izmanto leizejas sakneņus ar saknēm.

Darzos bieži stāda Alpu zilpodzi un tumšvioleto zilpodzi. Alpu zilpodze zied jūlijā ar ziliem ziediem cilindriskās galviņās, tumšvioletā zilpodze- jūlijā un augustā ar violetziliem ziediem lodveida galviņās.

Vēl pie mums audzē augsto ežziedi. Tas ir 100-150cm augsts augs ar pelēkzaļām, sīkiem dzelonīšiem klātāmlapām un tēraudziliem ziediem lielās galviņās. Zied augustā un septembrī.