Sākums » Ierakstu arhīvs
Marrutks nak no plasas krustziezu dzimtas. Glaba marrutku saknes pagraba, kaste ar mitram smiltim.
Marrutks ir bagats ar C vitaminu. Vel satur B grupas vitaminus, asparaginu, svekveida vielas, cukurus, svarigas mineralvielas( kalciju, kaliju,manganu, seru, dzelzi,selenu) amoracinu un lizocimu. Tam ir speciga antimikrobu aktivitate. Svaiga marrutka ir daudz eterisko ellu.
Izmanto elpcelu slibibu arstesanai, lieliski attira bronhus, novers krepu veidosanos.
Marrrutks izvada no organisma lieko udeni. Lieto urincelu iekaisumu arstesanai. Samazina tusku.
Tautas medicina lieto, ja ir locitavu sapes, reimatisms.
Tonize gremosanas sistemu, veicina sulu izdalisanos, novers aizcietejumus.
Uzlabo asinsriti, pazemina asinsspiedinu, stimule zults razosanu, aktivize imunitati.
Просмотров: 779 | Добавил: inta59 | Дата: 25.09.2011 | Комментарии (0)

Sejas kanepes dzimtene ir Vidusazija. Tas ir viengadigs divmaju lakstaugs ar specifisku aromatu. Svesapputes augs, sasniedz 1-3m augstumu, viriskie augi ir mazaka auguma un mazak aplapoti neka sieviskie. Viriskie ziedi sakopoti skaras, bet sieviskie blivas varpskaras. Ziedi blavi zali. Zied junija un julija. Auglis ir pelecigi bruns, spidigs riekstins. Seklas dikgtspeju saglaba vienu gadu.
Saskana ar likuma,,Par narkotisko un psihotropo vielu un zalu likumigas aprites kartibu" 6. pantu, Latvija skiedras un seklu  ieguvei, ka ari darzkopibas merkiem ir atlauts audzet Sejas kanepes. Sejumus drikst ierikot neierobezota platiba, bet tikai atklata lauka.
Latvija aizliegts audzet Indijas kanepes, kas satur tetrahidrokanabinolu- galveno marihuanas aktivo vielu. Augu galotnes atrodas dziedzermatini, kas izdala svekus, ko ari sauc par hasisu. Tie satur halucinogenas vielas, apreibinosi iedarbojas uz cilveku apzinu.
Lai lauksaimnieki par kanepju sejumiem varetu sanemt vienoto plati ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 928 | Добавил: inta59 | Дата: 23.09.2011 | Комментарии (0)

Tie ir bumbieru tikllapsenu kapuri. Pati tikllapsene ir 11-14 mm gara, bet kapurs-lidz20mm,gars, sakuma zilgandzeltens, velak oranzdzeltens, ar melnu galvu.
Tam ir attistitas krusu kajas, vedera gala divi nelieli spiekisi. Bumbieres un vilkabeles Ir so kaiteklu baribas augi. Gada attisistas viena paaudze.
Ziemo kapuri kokonos lidz 20 cm dzili augsne. Iekunojas pavasari, Iekunojas pavasari, kuninas stadija ilgst no 15 - 21 dienai.
Tikllapseses izlido junija lapu  apakspuse matite  izdej 40-60olas. Izskilusies kapuri uzturas vienkop grupas ar zida pavedieniem satiklotajas lapas. Kapuri barojas 30-40 dienas. Pieaugusie kapuri atstaj so majvietu un augzsne izveido nelielu ligzdu ziemosanai.
Просмотров: 771 | Добавил: inta59 | Дата: 22.09.2011 | Комментарии (0)

Pleksnainajiem mieziem graudi pilniba saaugusi ar pleksnem, tapec tie janoberz mehaniski. Turpreti kailgraudu mieziem pleksne, kas ieskauj graudu, nav ar to ciesi saaugusi, tapec viegli atdalas kulsanas laika. Kailgraudu miezi ir genetiski daudzveidigaki.
Partika.
Visiecienitakie sie graudaugi ir Ziemelafrika. Visplasaka kailgraudu miezu biologiska daudzveidiba ir kina, Koreja un Japana.
Ir noskaidrots, ka graudos esosas skiedrvielas veicina holesterina, ka ari cukura daudzuma samazinasanos asinis.
Kailgraudu miezus izmanto miltu, grubu un putraimu razosanai. Tie noder ari alus, stipra alhohola razosanai. Salidzinajuma ar pleksnainajiem kailgraudu miezos ir vairak E vitamina, kura aktivas sastavdalas tokoferoli un tokotrienoli ir unikali antioksidanti.
Lopbariba.
Eiropa, Kanada un Ziemelamerika miezi ir galvenais lopbaribas avots.Kailgraudu mieziem ir augstaks sagremojamas energijas saturs.
Miezu graudus lieto slaucamo govju, gan cuku un dejejvistu edinasana.
Ru ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 836 | Добавил: inta59 | Дата: 21.09.2011 | Комментарии (0)

Ir runa par 2. tipa diabetu, ko arste ar veseligu uzturu papildinatu ar piemerotam fiziskam aktivitatem.
Diabetikiem ir rupigi jaizvelas partika, jo dazadi edieni dazada atruma ietekme cukura limeni asinis. Tapec ir jaizvelas oglhidratus, kas leni uzsucas. Tadi ir rudzu maize, abolos, zirnos, pupas, kirsos, klijas, tvaicetos risos, vajpiena, jogurta bez piedevam, pilngraudu makaronos.
Oglhidratuuzsuksanos palidz mazinat skiedrvielas, proteini un tauki. Diabetikiem nav ieteicams lietot daudz tauku. Vislabak ir est proteinu( liesa gala, liesas zivis,olas, piens,siers.) un skiedrvielas(augli, darzeni) saturosus produktus.
Просмотров: 1288 | Добавил: inta59 | Дата: 20.09.2011 | Комментарии (0)

Bulgarijas aitu suns ir ideals sargs privatmajai un lauku ipasumam. Labi pielagojas musu klimatam un gadalaikiem. Tuvojoties ziemai uzaudze biezu kazoku un pat vislielakaja sala gul ara. Sunim ir iespaidigs augums un dobja balss.
Просмотров: 749 | Добавил: inta59 | Дата: 20.09.2011 | Комментарии (0)

Zemes tauki ir vertiga edama sene, kamer vel ir olas stadija-nav izaudzis balts kats un izveidojusies tumsi bruna cepurite, izplatot ne visai patikamu aromatu. Izmantojamais auglkermenis ir balts lidzigs vistas olai un pildits ar receklainu masu.Dazu minusu laika sene izaug20-30cm, gala vedojot tumsi brunu cepuriti.
Zemes taukus ievac no junija lidz augustam, velams agri no rita. Ja ir silts rudens sene aug lidz pirmajam salnam.
Tautas medicina izmanto veza profilaksei. Sievietes izmanto olnicu cistu arstesana.
Noder ari gastrita, nieru slimibu, kunga un divpadsmitpirkstu zarnas culas, olvadu, prostatas, adas senisu gadijumos.
Zemes taukiem olas stadija ieteicams notirit mizinu un uzreiz sagriezt, lai neturpina augt. var uzglabat ledusskapi vai pagraba.
Lai pagatavotu uzlejumu, sagrieztas senes aplej ar degvinu 1:1. Trauku aizvako un glaba tumsa, vesa vieta 21 dienu. Izkas caur marli. Paredzets ierivesanai.
Iekskigai lietosanai 200ml 50 gr vai 5gr kaltetu zemestauku. ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 2034 | Добавил: inta59 | Дата: 20.09.2011 | Комментарии (0)

Nacionalas skirnes.
Latvijas skirne.


Latvijas skirne veidojusies no vietejiem zirgiem, ko pie mums izmanto darba. Sistematiska un merkieciga selekcionesana sakas tikai Latvijas republika. lai darbs noritetu veiksmigak 1921 gada izveidoja pirmo zirgauzetavu Okte, ko uzskata parLatvijas braucamo zirgu supuli.Velak selekcijas materialu papildinaja no Holanddes un Vacijas ievestas Oldenburgas skirnes keves. Sakuma veidoja klasisku braucamo zirgu skirni, lai dzivniekus izmantotu gan darbam, gan transportam. Tipisks latvijas skirnes zirgs ir atletiski liels ar proporcionalam linijam, un tas labi piemerots jatnieku sportam., jo apveltits ar pareizu gaitu.
Paslaik latvijas skirnei ir 2tipi- braucamais un sporta. Braucamais ir specigs, drukns un elegants. Otra tipa zirgs ir smalkak veidots, bet lielaks un ar garaku kaklu.

Latgales riksotajs.
Latgale visaugstak verteja atras gaitas zirgus.tas bija saistits ar garajiem smilsu celiem un mazajiem tirumiem.Latgales riksot ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 880 | Добавил: inta59 | Дата: 19.09.2011 | Комментарии (0)

Purva varnkaja ir starp tiem augiem, kura lakstus un saknenus iesaka daudzu slimibu gadijumos, tostarp ginekologisko kasu, plausu tuberkulozes arstesanai, saaukstesanas simptomu arstesanai. Lieto kunka sapju reizes un onkologisko saslimsanu profilaksei. Arigi ka pretiekaisuma un pretsapju lidzekli izmanto brucu apkopsanai. Augs palidz stiprinat veselibu, attirit organismu un attalinat novecosanos.Darbojas ka maigs biostimulators.
Lakstus vac un zave pilnmeness laika. Saknenus vac un sagatavo rudeni augosa menesi.
Novarijumus gatavo no edamkarotes lakstu, ko aplej ar glazi verdosa udens, 2-3 minutes vara, tad nosedz un lau 1-2 stundas ievilkties. Lieto pa tresdalai glazes 3reizes diena pirms esanas.  Asinojusu smaganu un anginas gadijuma novarijumu izmanto mutes skalosanai. radikulita, podagras vai reimatisma sapju mazinasanai biezumus ietin marle un liek pie saposam vietam.
Kaulu un locitavu sapju mazinasanai varot gatavot ari ziedi no tubinas lanolina krema, viena karote ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 1399 | Добавил: inta59 | Дата: 19.09.2011 | Комментарии (0)

Burkanu lapu blusina.
Dzivo uz skujkokem un burkanos barojastikai maija beigas, junija sakuma.Burkanu lapas sacokurojas, bet pasos augos sak veidoties rugtas vielas- glikozidi, kas ari atbaida blusinu no burkaniem. Diemzel rugta garsa saknes paliek. Pati lapu blusina irloti sika musa, ko gruti saskatit ar neapbrunotu aci.
Nematodi apkarot ir daudz grutak. Burkaniem kaite vairaku sugu nematodes.
Saknu pangu nematode.
Tiesi pedejos gados palielinajusies tiesi sis nematodes invazija. Nematodes ir siki veltentarpi, kas loti liela skaita dzivo augsne.
Mazdarzina augsnes atveseselosanai var meginat audzet sikziedu samtenes- ziedesanas sakuma noplau un iestrada augsne.
Просмотров: 1073 | Добавил: inta59 | Дата: 19.09.2011 | Комментарии (0)

« 1 2 ... 25 26 27 28 29 »

Ieejas forma

Kalendārs

«  Marts 2024  »
PrOTCPkSSv
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Mūsu aptauja

Ko Jus domajat par lauksaimniecibu nakotne
Atbilžu kopskaits: 7

Vietnes draugi


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Meklēšana