|
Sākums » Ierakstu arhīvs
Nem pa 2 edamkarotem vermelu, asinszales, piparmetras un pelasku teju sajauc kopa. Deserta karoti maisijuma aplej ar glazi verdosa udens. Nostadina apmeram 15 minutes. Diena jaizdzer 3-4 glazes, desmit dienas pec kartas, pec tam 3-4 dienas partraukums, tad kuri atkarto velreiz.
Var izmantot ari tinkturu, kuru gatavo sadi: 50g berza pumpuru pievieno 100g radiolas saknu, aplej ar vienu glazi degvina, noliek tumsa , silta vieta uz divam nedelam. periodiski sakrata. Pusdienas pirms esanas jaiedzer 30g tinkturas, dziedinasanas kurss 1 menesis. |
Ņem 400g nomazgātu un sarīvētu ķiploku, pievieno 25 citronu sulu, samaisa. Glabā ar marli aizsietā burkā - vēsā vietā. Lieto pa vienai tējkarotei, atšķaidītu glāzē ūdens. Pirms lietošanas noteikti jāsaskalina. Pēc 1-2 nedēļām uzlabojas pašsajūta, pāriet miegainība, paaugstinās darba spējas. Turklāt ķiploki aizkavē sklerozes attīstību un spēcina organismu. |
Nitrāti ir vielas, kur augļi iegūst no augsnes un ūdens pārstrādā tās proteīnos un tā nodrošina dzīvības procesus.
Izmantojot lauksaimniecībā intensīvas saimniekošanas metodes lielās devās tiek izmantoti slāpekļa minerālmēsli. Augļi saņem pārāk daudz nitrātu. Tie uzkrājas augļos un vēlāk nonāk uz mūsu galda.
Mūsu gremošanas traktā ir baktērijas, kas nitrātus parstrādā nitrītos, kas ir kaitīgi veselībai. Nitrīti neļauj asinīm piesatināties ar skābekli, tās ir reālas briesmas zīdaiņiem un vēl nedzimušiem bērniem. Pieaugušiem ir tādi simptomi kā galvas sāpes, galvas reiboņi, tanikardija, redzes traucējumi. Nitrītti savienojoties ar amīniem, kas ir dūmos, rada kancerogēnas vielas. Lai ierobežotu to veidošanos jālieto ar C vitamīniem bagāts uzturs. |
Zobu augšanai un saglabāšanai nepieciešams kalcijs, fluors un D vitamīns.
Kalcijs ir elements, kuru var nosaukt par kaulu un zobu būvmateriālu. Tas vajadzīgs gan žokļu kauliem, gan zobu augšanai un stiprumam. Daudz kalcija ir piena produktos. Tāču kalcija izmantošana notiek tikai D vitamīna klātbūtnē. D vitamīns ir zivīs, aknās, olās. To izstrādā arI pats organisms.
Flouram ir liela nozīme zobu augšanā un saglabāšanā. Tas neļauj attīstīties kaiesam. Šo elementu satur melnā tēja, jūras zivis vistu krūtiņa un aknas, griķi. |
Irbenes aug gan savvaļā gan tiek kultivētas. Ir labs vitamīnu avots, gan ārstniecības līdzeklis. Sulu tecināšanas laikā ievāc mizu, vēlāk ziedus, bet rudenī ogu ķekarus.
Miza ir labs pretiekaisuma, antiseptisks, nomierinošs, organismu nostiprinošs līdzeklis.Lieto kā asins apturošu līdzekli. Ziedu novārījumu lieto gremošanas uzlabošanai, pie zarnu trakta spazmām un čūlām. Lieto kā atkrēpojošo līdzekli. Ziedu, lapu un ogu novārījumu lieto kakla skalošanai pie angīnas.Irbenes augļus izmanto bronhītu, gastrītu, pneimoniju, kuņga un 12pirkstu čūlas arstēšanai. Vēl ārstē aknu kaites, dzelteno kaiti, hipertoniju. Ārīgi sulu atšķaidītu ar ūdeni lieto ārstējot ēdes, ādas sēnītes.
Ogu ūdens uzlējumu lieto strutainu brūču ārstēšanai. Irbeņu eļlu lieto pie staru slimības, pie onkologiskām slimībām kā arī imūnsistēmas nostiprināšanai. |
Dziedniecībai var vākt visas šī auga daļas. Vasarā un rudenī visas šī auga daļas, jūlijā un augustā ziedus, septembrī sēklas. Tautas medicīnā lieto zarnu trakta, ādas slimību ārstēšanai. Pret drudzi, podagru. Ārīgi lapu un ziedu novārījumus izmanto pret locītavu sāpēm, miozītu, sasitumiem. Svaigas sasmalcinatas lapas liek uz strutojošām brūcēm. Sakņu novārījumus sajauktus ar alu lieto pret matu izkrišanu.
Ziedus sasmalcina, aplej ar degvīnu, atstāj uz 2-3 nedēļām ievilkties, pēc tam nokāš. Lieto kā balinošu losjonu.
Novārījumu lieto pret nieru kaitēm. Ņem ēdamkaroti sakneņu, aplej ar glāzi ūdens un 20 minūtes vāra peldē, izkāš un pielej ūdeni līdz sākotnējam tilpumam.
Ūdensrozes ir kontraceptīvs līdzeklis.
Ņem 2-3 karotes ūdensrozes ziedu, aplej ar verdošu ūdeni, ietin marlē un liek uz augoņiem, uz sapošās vietas komprešu veidā.
Ņem 2 ēdamkarotes svaigu ūdensrožu ziedlapiņu, pārlej ar 0,5 litriem verdoša ūdens, karsē 15 min
...
Lasīt tālāk »
|
|
Asinszāļu eļļu var pagatavot pats. Ņem 2 saujas svaigu asinszāļu, saspaida kamēr parādās sula. To visu ieliek traukā, uzlej puslitru olīveļļas vai saulespuķu eļļas. Uzvāra, salej pudelē. Pudeli noliek saulē. Kad eļla kļūst sarkana pielej vēl tikpat daudz asinzāļu un 10 dienas ļauj ievilkties saulē. Atkārto vairākas reizes, kamēr eļļa kļūst tumši sarkana. Lieto pie visām slimībām.
|
|
Kopš seniem laikiem lupstāju uzskatīja par mīlas zāli un no tā gatavoja dzērienu mīļotā pieburšanai. Tam piemīt arī dziednieciskas spējas. Tautas medicīnā lupstāja sēklas izmanto izmanto pret migrēnu, reimatismu, podagru, neirozēm. Sakņu novārījumi un uzlējumi uzlabo sirds, kuņga un zarnu trakta darbību. To izmanto kā urīndzenošu, žulti dzenošu, strutainu brūču dziedēšanai, pigmenta plankumu likvidēšanai, matu stiprināšanai. Lupstājs ir arī ēdams augs, kurā daudz minerālvielu, vitamīnu. Laba garšviela zupām, gaļas zivju ēdieniem, salātiem.
|
Sudrabs efektīvi iznīcina baktērijas, daudz labāk par hloru, jo tas nerada toksiskus savienojumus ar ūdens piemaisījumiem un neveicina nepatīkamu smaku. Sudrabs var pieveikt 650 veidu baktērijas.
Sudraba spēcīgās bakteriocīdās īpašības radījušas burvju metāla slavu. Nonākot saskarsmē ar slima cilvēka ādu sudrablietas melnē jo metāls iesaitās reakcijā ar jodu un sēru, kas izdalās kopā ar sviedriem, ja traucēta kāda iekšējā orgānu darbība. Ādai saskaroties ar sudrabu rodas vāja elektiskā strāva, kuras virziens ir no ķermena uz metālu. Tāpēc sudrabu izmanto metālterapijā. |
|
Balanda ir bagāta ar vitamīniem un mineralvielām. Sēklas ir indīgas. Lieto tautas medicīnā pie caurejas, histērijas vēdersāpēm, galvassāpēm, bronhiālās asmas. Uz 1 glāzi verdoša ūdens ņem 1 ēdamkaroti drogas ļauj 2 stundas ievilkties, izkāš, lieto pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā. Ārīgi lieto ādas niezes, iekšēji pie angīnas. Balto balandu darbība ir nomierinoša, pretiekaisuma, sāpes nomierinoša. Balandu lieto arī sagatavojot salātus.
|
« 1 2 ... 7 8 9 10 11 ... 28 29 » |
|
Kalendārs| « Maijs 2024 » | | Pr | O | T | C | Pk | S | Sv | | | | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |
Ierakstu arhīvs
Ierakstu Arhīvs
Kopā Online: 1 Viesi: 1 Lietotāji: 0
|
|
