Sākums » 2011 » Septembris » 19
Nacionalas skirnes.
Latvijas skirne.


Latvijas skirne veidojusies no vietejiem zirgiem, ko pie mums izmanto darba. Sistematiska un merkieciga selekcionesana sakas tikai Latvijas republika. lai darbs noritetu veiksmigak 1921 gada izveidoja pirmo zirgauzetavu Okte, ko uzskata parLatvijas braucamo zirgu supuli.Velak selekcijas materialu papildinaja no Holanddes un Vacijas ievestas Oldenburgas skirnes keves. Sakuma veidoja klasisku braucamo zirgu skirni, lai dzivniekus izmantotu gan darbam, gan transportam. Tipisks latvijas skirnes zirgs ir atletiski liels ar proporcionalam linijam, un tas labi piemerots jatnieku sportam., jo apveltits ar pareizu gaitu.
Paslaik latvijas skirnei ir 2tipi- braucamais un sporta. Braucamais ir specigs, drukns un elegants. Otra tipa zirgs ir smalkak veidots, bet lielaks un ar garaku kaklu.

Latgales riksotajs.
Latgale visaugstak verteja atras gaitas zirgus.tas bija saistits ar garajiem smilsu celiem un mazajiem tirumiem.Latgales riksot ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 671 | Добавил: inta59 | Дата: 19.09.2011 | Комментарии (0)

Purva varnkaja ir starp tiem augiem, kura lakstus un saknenus iesaka daudzu slimibu gadijumos, tostarp ginekologisko kasu, plausu tuberkulozes arstesanai, saaukstesanas simptomu arstesanai. Lieto kunka sapju reizes un onkologisko saslimsanu profilaksei. Arigi ka pretiekaisuma un pretsapju lidzekli izmanto brucu apkopsanai. Augs palidz stiprinat veselibu, attirit organismu un attalinat novecosanos.Darbojas ka maigs biostimulators.
Lakstus vac un zave pilnmeness laika. Saknenus vac un sagatavo rudeni augosa menesi.
Novarijumus gatavo no edamkarotes lakstu, ko aplej ar glazi verdosa udens, 2-3 minutes vara, tad nosedz un lau 1-2 stundas ievilkties. Lieto pa tresdalai glazes 3reizes diena pirms esanas.  Asinojusu smaganu un anginas gadijuma novarijumu izmanto mutes skalosanai. radikulita, podagras vai reimatisma sapju mazinasanai biezumus ietin marle un liek pie saposam vietam.
Kaulu un locitavu sapju mazinasanai varot gatavot ari ziedi no tubinas lanolina krema, viena karote ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 1063 | Добавил: inta59 | Дата: 19.09.2011 | Комментарии (0)

Burkanu lapu blusina.
Dzivo uz skujkokem un burkanos barojastikai maija beigas, junija sakuma.Burkanu lapas sacokurojas, bet pasos augos sak veidoties rugtas vielas- glikozidi, kas ari atbaida blusinu no burkaniem. Diemzel rugta garsa saknes paliek. Pati lapu blusina irloti sika musa, ko gruti saskatit ar neapbrunotu aci.
Nematodi apkarot ir daudz grutak. Burkaniem kaite vairaku sugu nematodes.
Saknu pangu nematode.
Tiesi pedejos gados palielinajusies tiesi sis nematodes invazija. Nematodes ir siki veltentarpi, kas loti liela skaita dzivo augsne.
Mazdarzina augsnes atveseselosanai var meginat audzet sikziedu samtenes- ziedesanas sakuma noplau un iestrada augsne.
Просмотров: 854 | Добавил: inta59 | Дата: 19.09.2011 | Комментарии (0)

Majas ieradies dzivniecins. Majdzivniekam parasti ausis ir gaisi roza, sausas, tiras. Tiklidz milulis sak purinat galvu vai kasit ausis, uzreiz ieteicams doties pie veterinararsta. Reizem izdalijumi no ausim ir tikai sekundara saslimsana. Istais celonis ir vaja imunitate, alergija.
Ausis tira ar kadu no sim nolukam paredzetajiem lidzekliem. Vispirms iepilinaun, lai skidrums vienmerigi izplatitos, ar pirkstiem to iemase pie auss pamatnes. Tad ar vates kocinu pec iespejas dzilakizrira auss kanalu.

Obligata skaistumkopsana.


Nagus kakim ieteicams griezt vien tad, kad viniem tie sak traucet. Paraugusie medzieaugt ari kepu spilventinos. Lidzko to sak darit, ir jarekinas, ka so proceduru vajadzes veikt reizi menesi. Tas nav nepieciesams minciem, kas pasi uzasina nagus.
Kepas apkopj ar specialam grieznem- ta, lai neskartu dzivnadzi.
Suniem ir dazada veida nagi. Lielakoties pedikirs ir nepieciesams istabas un dekorativo skinu suniem, kam nagus griez regulari ik pec 2. ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 887 | Добавил: inta59 | Дата: 19.09.2011 | Комментарии (0)

Latvija ir sastopamas 2 pluskoku gints sugas. Sarkana pluskoka auglus uzskata par indigiem, tacu medicina izmanto abas sugas. Ievarijumus vara no melna pluskoka augliem un ziediem, tacu gan auglu kaulins, gan auga parejas dalas ir indigi.
Pie mums sarkanajam pluskokam ir tikai dekorativa nozime, bet melno pluskoku izmanto medicina, gan ka auglaugu.
Sarkanais pluskoks ir lidz 5m augsts, blivi sazarots krums, vai neliels koks ar pelecigi brunu mizu. Lidzigs melnajam pluskokam, tikai ar sikakam lapam. Ziedi zalgandzelteni neregularas ieapalas kompaktas skaras. Zied maija. Augli spilkti sarkani, dekorativi satur 3-5 kaulinus (kalinos ir zilskabe). Bagati ar vitaminiem.
Labak aug saule, pusena. Mazprasigs augs, tacu nemil kalkainu augsni.
Pazistams daudzu tautu medicina.
Ziemelamerikas indiani izmantoja ka antioksidantu, caurejas un vemsanas lidzeli.Lapu dzinumus un saknu novarijumu lietoja, lai arstetu savainojumus.
Auga izdalitie fitoncidi nepatik lielakajai dalai darza ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 983 | Добавил: inta59 | Дата: 19.09.2011 | Комментарии (0)

Ieejas forma

Kalendārs

«  Septembris 2011  »
PrOTCPkSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930

Mūsu aptauja

Vai Jums patik rudens?
Atbilžu kopskaits: 11

Vietnes draugi


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Meklēšana