Indijas skrejejpile.
Dzimtene Malaizija. Tas ir baltas, pelekas, melnas. raibas ar garu, stavu kermeni loti kustigas un diezgan atras skrejejas. Pilu tevins sver 1,6-2kg, matite 1,5-1,7kg.
Sak det aptuveni 200dienu vecuma gada izdej 170-180 olu.Izmanto ari galai.Parasti nobaro lidz 4 menesu vecumam.
Indijas skrejejpiles ir izteikti sauszemes putni, tam pilnigi pietiek ar blodu udens, kur papluncaties. Vasara labprat uzturas ganibas, ker gliemezus un vardes.Peretajai ligza liek ne vairak par 6 olam.
Kohinhinas vistas.
Putni var but melni, zilpeleki, balti.Skirnei raksturigs bagatigi apspalvots kermenis un kuplas biksainas kajas. Gada vista izdej 100-120 olu. Caumalas krasa no gaisi brunas_tumsi brunai. Vistas ir mierigas loti labas peretajas.
Pieaugusie lielas formas gaili sver 3,5-5,5kg, vistas nedaudz virs 3kg.
Australorpas skirne.
Vista sver2,5-3kg, bet gailis 3,5-4kg. Gada izdej 220-240olu, caumalas krasa var but no gaisi brunas lidz violeti brunai. Olas sv ... Lasīt tālāk »

Viena siltumnica ar tomatiem var audzet ari baklazanus, tacu no pelekas puves cies vairak ka tomati. tapec siltumnicai vajadziga laba vedinasana. Jacensas uzturet relativo mitrumu 80% limeni vesa laika ierobezojot, bet karsta palielinot laistisanu.Vegetativas augsanas perioda substrata mitrumam ir jabut 75%, bet razas novaksanas laika 80%-85% robezas. Ta ka baklazaniem ir speciga saknu sistema, tos laista bagatigi bet reti. Parak biezi laistitie medz nobirt ziedi. Vasara gan tomati gan baklazani jameslo ar kalcija nitratu, tas jadara regulari ik pec 10-12 diena.
Baklazanus veido llidzigi ka papriku, augam atstajot vienu vai divas galotnes un pa vienam auglim zakle ik pec vienas vai divam lapam.Regulari izgirz tievas tuksas pazares un bojatas apaksejas lapas.
Auglu aimesanos veicina bites , kamenes, lapsenes un citi kukaini. Apputeksnesanu var veikt ari ari ar pirkstiem viegli saspiezot ziedu. To var darit ari ar mikstu otinu.