Zivju ērglis ir rets Latvijas iemītnieks. Pie mums ligzdo vairāk ka 100 pāri.Šis plēsīgais putns ir iekļauts aizsargājamo putnu sugu sarakstā. No ērgļu sugām ir vismazākais. Gaišs vidēja lieluma ar gariem spārniem, kurus lidojumā tur nedaudz ieliektus un samērā īsu asti. Ķermeņa apakšpuse tāpat kā galva un spārnu apakšējās segspalvas baltas. Kermeņa augšpuse tumši brūna. Raksturīga izteikta tumšā acu svītra. Tumši laukumi ir spārnu apkšdaļā locītavās un spārnu gali.

Zivju ērglis savu upuri noskatās lidojumā un pēc neilgas plivināšanās uz vietas strauji pikē ūdenī vai dažreiz pilnīgi ienirst. Paceļoties no ūdens putns nopurinās, zivi nes nagos un aizlido uz kādu klusāku vietu, kur netraucēti notiesā tās galvu. Pārējo medījumu aiznes mātītei un bērniem.

Zivju ērglis ir gājputns, kurš atceļo aprīlī un aizceļo septembrī un oktobrī. Ziemo trofiskajā Āfrikā.

Putns barojas dažāda tipa ūdenslrātuvēs. Atradis barību putns ūdenskrātuvi apmeklē regulāri. Diennakts norma 300g zivju. Ir noteikta ligdzdošanas teritorija. Šā teritorija tiek apsargāta. Barošanās vietās var būt dažādi putni, no dažādām teritorijām.

Ja zivju īpašnieks grib pasargāt savu dīķi, tad var nostiept pāri dīķim tīklu, var baidīt ar skaņas ierīcēm vai ar putnu biedēkli ērgļa veidā.