Vislabāk avenes stādīt rudenī. Ja stāda pavasarī, tad jāstāda agri lidz pumpuru plaukšanai. Avenēm ļoti patīk trūdvielām bagāta augsne, no vāji skābas līdz neitrālai. Pirms stādīšanas augsne ir jāsakārto. Jātiek vaļā no daudzgadīgām nezālēm. Rīkoties ar herbicītiem nav ieteicams. Parasti augsnes sagatavošanai ziedo visu vasaru. Augsni vairākas reizes sezonā uzirdina, tad iesēj zaļmēslojuma augu, ko vēlāk iear zemē. Ja stādīšanas vieta ir nezāļaina, tad agri pavasarī var nomiglot ar raundapu. Tad līdz rudenim augsni irdina. Vieglas, smilšainas vai mālainas augsnes jāpadara par trūdvielām bagātām. Augsnē var iemaisīt kūdru, sadalījušās zāgskaidas. Der arī koku lapas.

Lai ogas būtu lielas, tad avenēm jābūt pietiekoši mitrumam. Ogas ir jālaista, līdz kamēr ogas sāk krāsoties. Vietās, kur nav iepējams saglabāt mitrumu, lieto mulču. Mulču ber laikā, kamēr nav attīstījušies jaunie dzinumi. Vislabāk der kūdra vai sadalījušies kūtsmēsli. Komerciālā stadījumā avenēm ierīko balstus.

Avenes ir ļoti uzņēmīgas pret vīrusiem. Bieži izplatītas mizas slimības- iedegas vai plankumainība. Pēdējā laikā savairojies aveņu pongondiņš. Slimās avenes ir ar ļoti maziņām ogām, vai arī tiem nokalst dzinumi. Stādam jābūt ar veselu zaļu vai gaiši brūnu mizu. Saknēm jabūt barkstainām. Parasti augu stāda 0,3-0,5m attalumā. Stāda līdz sakņu kakliņam. Avenēm dzinumu augšanas fāzē vajadzīgs slāpeklis, bet vēlāk pietikami daudz kālija un fosfora. Agri pavasarī dod vircu. Rudenī pēc ražas novākšanas dod superfosfātu un kālija sulfātu.