Slimība ir progresējoša un ietekmē smadzenes. Tādēļ pasliktinās atmiņa, domāšana pvājinās spriešanas spējas. Ir grūtības koncentrēties, apgūt jaunas prasmes.

Rodas izmaiņas personībā un uzvedībā.

Slimības simptomi ir ļoti dažādi un visi var nebūt katram slimniekam.

Sastopami atmiņas traucējumi, nepazīst savus gimenes locekļus. Nespēj orentēties apkārtējā vidē. Ir grūtības veidot vārdus un teikumus, depresija, agresija, uzbudinājums, nemiers, halucinācijas, mānijas un psihozes. Ir koordinācijas traucējumi, trīce, krampji.

Alcheimera slimību nosaka genētiskie faktori, gan apkārtējās vides nelabvēlīga ietekme. Riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, galvas traumas, saindēšanās ar smagajiem metāliem, nepietiekamas fiziskās aktivitātes, sociālā vide.

Slimība sākas pēc 50 gadu vecuma. Simptomi rodas un pastiprinās katram citādi, bet pēc 10 gadiemjau spēcīgi ietekmē ikdienas dzīvi.

Parkinsona slimība ir lēni prognozējoša hroniska saslimšana, kas saistīta ar galvas smadzeņu zemgarozas un idussmadzeņu patologiju izraisot traucējumus, gausas nevieklas patvaļīgas lēnas un ierobežotas kustības. Muskuļu stīvumu, nestabilitāti stāvot, roku un kāju trīci. Kļūst stīva un nedroša gaita, apgrūtinoša runa, neveiklība ēdot, gērbjoties, rakstot. Slimība attīstās, ja organisms nervu šūnu darbības rezultātā nepietiekamā daudzumā producē dopamīnu. Vielu, kas atbild par nervu impulsu pārvadi smadzenēs. Kas nosaka locekļu kustību, domāšanu, uzvedību, emocijas.

Ar laiku slimība izraisa intelektuālā līmeņa pazemināšanos tādēļ var būt pilnīga atkarība no citiem. Daļa slimnieku nevar kontrolēt savas kustības, ne apziņu, ne uzvedību. Tad paradās zemapziņas vadītās izpausmes.

Trīce novērojama miera stāvoklī, sākumā nav patstāvīga. Visbiežāk slimo no 55-60 gadu vecumam neatkarīgi no dzimuma. Diagnozes noteikšanai var būt nepieciešami vairaki gadi pēc pirmo simp ... Lasīt tālāk »

Bīstamākā ir pelēkā puve. Šī puve var inficēt arī sīpolus un kartupeļus. Tāpēc ķiplokus nevajadzētu audzēt pēc kartupeļiem.

Slimības ierosinātāji pārziemo augsnē kā arī uz augu atliekām, kā arī starp sīpolu zvīņām un ķiploku zvīņām. Dīkstot veidojas micēlijs mitrā laikā sarodas sporas, kas izplatās pa gaisu. Sīpoli un ķiploki inficējas no micēlija, kas atrodas starp zvīņām.Vai arī inficējas ar sporām, kas atrodas uz augsnes. Parasti inficējas lapas, pēc tam nonāk uz kakla. Uz lapām veidojas dzelteni plankumi. Micēlijs vislabāk attīstās +23 -30 grādos.

Aizkavēt micēlija augšanu var apžāvējot ar kastu gaisu. Lai gan ķiploki un sīpoli inficējas augšanas laikā, tomēr slimību var pamanīt tikai uzglabājot. Slimības izplatīšanos veicina siltums, augsts gaisa mitrums. Optimālais uzglbāšanas siltums tuvu nullei. Svarīga ir arī laba gaisa cirkulācija. Sīpolus un ķiplokus nevajadzētu glabāt kopā ar kartupeļiem, burkāniem, bietēm.

Stādīšanai jāizmanto tikai ... Lasīt tālāk »

Sarkanlapu šķirnēm ir dekoratīva nozīme. To rieksti ir ēdami, bet lazdas izmanto kā dekoratīvus augus. Dekoratīvās lazdas stāda zālienā kā atsevišķus krūmus.

Praksē dekoratīvās šķirnes pavairo potējot. Augsnei jābūt labi sastrādātai. Riekstus sēj slejās 5cm dziļās vadziņās 15 cm cits no cita, starp vadziņām 20cm. Nosedz ar kompostu vai trūdainu augsni. Dīkstoša sēkla vispirms attīsta spēcīgu sakni, pēc rieksta sadīgšanas augsni irdina un uztur tīru no nezāalēm. Pirmajā gada stādiņiem jābūt 40cm gariem. Pēc 2gadiem sēklaudži būs pietiekami spēcīgi, lai varētu pārstādīt. Stādus stāda rudenī, kad apmācies laiks. No sēklām audzētās lazdas sāk audzēt 6-10 gadā. Lazdām patīk trūdvielām bagātas, neitrālas, vidēji smagas, pietiekami mitras augsnes. Lai iegūtu ražu jāstāda saulainā vietā.

Ja tomātu biezenim parlej kārtiņu eļļas, uzglabāšanas laikā to var pasargāt no pelēšanas.

Lapu salātus, lociņus, un citus zaļumus nevajag turēt ūdenī, bet tikai pārklāt ar mitru drānu.

Gurķi ilgāk saglabājas svaigi, ja kātiņa galu ievieto ūdenī.

Biezpiens ilgāk saglabājas, ja to ietīsta drāniņā, kura samitrināta sāļā ūdenī.

Piens ilgak saglabājas svaigs, ja tajā ieliek piparmētru vai mārrutku lapiņas.

Ievārījums nesacukurojas, ja tam pievieno nedaudz cironu sulas.

Citroni un apelsīni ir ilgāk svaigi, ja to mizu ieziež ar augu eļļu ieliek plastikāta maisiņā un ieliek ledusskapī.

Dārza pīlādžu šķirnes atšķiras ne vien pēc ogu izskata un garšas, bet arī pēc koku lieluma. Stādīšanas attālumu izvēlas pēc šķirnes. Saldaugu šķirņu pīlādžus stāda ar 3m attālumu, bet lielā auguma koki tiek stādīti ik pēc 5m.

Pīlādži piemērojas jebkuriem augšanas apstākļiem. Lielāku ražu dod, ja ir auglīga augsne un pilns apgaismojums. Zemei jābūt pietiekami mitrai, jo saknes novietojas sekli. Vainagu kopšanā ir tas pats princips kā ābelēm un bumbierēm. Jaunajiem stādijumiem ir ļoti daudzas atvases, kuras ir jāizgriež. Nedrīkst pieļaut pīlādžu tīklkodes savairošanos. Šie kaitēkļi izalo ogas un padara tās neēdamas. Tāpēc pavasarī 2 nedēļas pēc ziedēšanas jāizmanto kāds insekticīds. No slimībām visbīstamākā ir augļu puve.

Kaitēkļa olas parziemo uz sarkano un balto jāņogu krūmiem. Ļoti agri pavasarī no olam izšķiļas kāpuri. Izaugušās mātītes strauji veido kolonijaslapu apakšpusē, bet to virspusē parādās sarkanas pangas.

Tās apkaro izgriežot un sadedzinot invadētās zaru galotnes. Ja bojājumu daudz var izmantot insekticīdus Var izmantot fastaks 50 vai kestaks 50.

Eiropā pirmie minči parādijās Francijā. To izplatība ir neliela, sastopama tikai pāris audzētavās. Visvairāk to ir ASV.

Minčuki ir ļoti saticīgi, atrod valodu ar jebkuru cilvēku. Tiem patīk braukt automašīnā. Kaķi perfekti pielagojas bērnu draiskulībām. Ātri sadraudzējas ar citiem mājdzīvniekiem. Apmatojuma krāsas ir dažādas. Īsspalvainie var būt līdzīgi siāmiešiem, garspalvainie- zilganā, sudrabainā krāsā.