Bumbieru- kadiķu rūsa izplatīta uz lapām, lapu un augļu kātiem, uz jaunajiem dzinumiem veidojot koši orandžus plankumus. Lapas apakšpusē zem plankuma parādās nelieli radziņveida izaugumi, kurās attīstās ecīdijsporas. Vasaras otrajā pusē tās ir nobriedušas, izlido un inficē kadiķus. Kadiķos slimības izraisītāja sēne pārziemo. Tā spēj saglabāties arī bumbieru dzinumos, taču slimais augļu koks neaplipina citus bumbierus. Bumbierus inficē no kadiķiem atlidojušās sporas. Lai ierobežotu slimības izplatību izgriež un sadedzina bojātos zarus. Rudenī pēc lapu nogrābšanas un iznīcināšanas apdobes apstrādā ar 5% karbamīdu. Bumbieru tuvumā nedrīkst audzēt kadiķus.

Latvijā pret bumbieru - kadiķu rūsu izmanto efektoru. Pirmo reiz bumbieres apsmidzina pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā. Atkārtoti pēc 7-14 dienām. Tā līdz slimības uzliesmojuma beigām. Izmanto 0,075%-0,1% šķīdumu.