|
Parasti uz lauka zied lidz novembrim, jo pacies temperaturas pazeminasanos lidz
-4 gradi. Ara labi ziemojosam skirnem dzinumus nogriez pec noziedesanas 10-15cm garuma. Augus atstaj ziemot turpat, kur augusi. Cerus apber ar sausu kudru vai zagskaidam. Salam sakoties apsedz ar skujkoku zariem. Aprili ziemas piesegumu pakapeniski nonem. Tas skirnes, kas neparziemo rudeni izrok, stada podos vai kastes un liek pagrabos ar temperaturu +4, +6 gradi. Jaraugas, lai pagrabs nebutu mitrs. Ja ir neizziedejosi ceri, var iepodot un nest istaba. Pec noziedesanas apgriez lidz 15cm augstumam. Ziemosanas laika augi dazkart jaaplaista. Februara beigas marta sakuma pakapeniski pieradina pie saules gaismas. Kad augi salapojusi, temperaturu paaugstina, augus sak laistit un meslot. Pec pavara salnam iestada darza. Agras skirnes uzzied oktobri, velas novembri un decembri. Velajam skirnem parasti pietrukst siltuma. Tadel rudeni salnam tuvojoties, parstada siltumnica. So darbu j
...
Lasīt tālāk »
|
|
Viena no orhideju dzimtas sugm, kas sastopama aizsargjamos biotopos. Atrodamas purvains plavas, avoksnajos, parejas un zalu purvos. Parmitras un atklatas vietas. Aug visa Eiropas un Azijas merenaja josla. Augs ieklauts Baltijas juras regiona Sarkanaja gramata.
Purva dzeguzenes ir daudzgadigs 20-50 cm augsts lakstaugs ar stavu, zalgani brunu stublaju un zalam lancetiskam lapam. Viena kekera var but lidz 15 ziediem. Zied julija un augusta. Apputeksnesanai pievilina ipasas lapsenes. |
|
Pusmetru augsts sukulents ar pudeļveida stumbru, uz kura attīstījušies paresni zari, savukārt uz tiem 20cm platas trīsdaļīgas lapas ar garīem kātiem. Maijā jūnijā puķe uzzied ar koraļļsarkaniem ziediem garos kātos. Tā ir ļoti pieticīga. Ziemā tai ir izteikts miera periods, kad augu pārtrauc laistīt. Šajā laikā augam nobist visas lapas. Kamēr atpūšas to var pārvietot telpā ar temperatūru +14 grādi. Tam visu laiku jāatrodas gaišā un saulainā telpā. Nedrīkst parlaistīt, jo augs var sapūt. Pēc miera perioda jāsāk laistīt, kad parādijušās pirmās lapiņas. Sākumā lej nedaudz, vēlāk vairāk. Vislabāk jūtās vidēji smagā, trūdvielām ne pārāk bagātā augsnē ar viegli skābu vai neitrālu reakciju. Augsnes sastāvā var ietilpt velēnu zeme, lapu zeme. Augs nav jāpārstāda katru gadu, to var darīt pēc 3 vai 4 gadiem. Katru gadu jāatjauno augsnes virskārta. Mēslo reizi mēnesī ar kompleksiem mēslojumiem. Pāris dienu pirms mēslojuma saņemšanas labi jālaista. Nedrīkst mēslot sausu. Pavairo ar spraudeņiem
...
Lasīt tālāk »
|
|
Agrīnai uzziedināšanai derīgi augi ar labi attīstītiem ziedpumpuriem. Stādi jāizaudzē dārzā, mežā audzētie neder. Labi augi izaug siltinātā labi mēslotā smilšainā vai mālsmilts augsnē. Stādus izrok rudenī pēc pirmajām salnām, kad nodzeltējuša lapas. Rok ar dakšam, tad sakneņus sašķiro. Agrai uzziedināšanai der trīsgadīgie, kuri sasniegusi 7-7,5 mm diametrā. Labāki ir resni, taisni ziedpumpuri. Ja tādu ziedpumpuru pārgriež tad redzams ziedkopas aizmetnis. Gatavojot stādus saknes atstāj, jo jaunas saknes neveidojas.Sakneni apgriež 14cm augstumā. Sāndzinumi jāapgriež. Pēc izrakšanas stādi tūlīt jāiestāda. Jāskatās, lai neiežūtu. Sagatavotos stādus var tūlīt stādīt podos. Krietni salaista. Uzziedināšnai der jebkura svaiga irdena augsne. Līdz uzziedināšanai uzglaba vēsā pagrabā, kur temperatūra ir +1 grāds. Var arī ierakt lecektī vai dārzā. Apsedz ar lapu kārtu. Uzziedināšanai izņem aplaista ar siltu ūdeni un novieto tumšā telpā ar temperatūru +28 grādi. Jātur tumsā pirmās 10-12 dienas. Aug
...
Lasīt tālāk »
|
|
Parasti tā ziedēšanas laiks ir novembris, decembris, janvāris. Reizēm var uzziedēt pavasara beigās vai rudens sākumā. Ja augam bagātīgi ir attīstījušies ziedpumpuri, tad ir jāuzmanās ar laistīšanu. Mitruma nedrīkst pietrūkt un arī nedrīkst parlaistīt. Laistīšanas ūdeni jābūt siltam un mīkstam. Jālej, lai kaktuss kārtīgi sadzeras, taču liekais ūdens jānolej. Substrātam jābūt no lapu zemes vieglam un caurlaidīgam. Augsnes reakcijai viegli skabai. Kaktuss necieš, ka to parstāda izjaucot sakņu sistēmu. Ja nepieciešams pārstādīt augu pārveļ lielakā traukā pieberot zemi. Lai bagātīgi ziedētu kaktusam jāatvēl gaiša telpa, bet ne tieši saules tiešajos staros. Augam nepatīk temperatūras maiņas. Pāris mēnešus pēc ziedēšanas augam ļauj atpūsties. Laista minimāli un nemēslo. Kad augs sāk ziedēt atsāk laistīšanu un mēslo ar vieglu barības šķīdumu, piemēram kristalonu.
Ļoti retos gadījumos ziedpumpurus var birdināt uzradušās tīklērces, tripši, bruņutis. Šie kaitēkļi sūc šūnsulu
...
Lasīt tālāk »
|
|
Tipisks tropu klimata augs. Garās gaiši zaļās tās veido ciešu lapu rozeti, no kuras attīstās sarkans vai dzeltens augšlapu vainags, kurā pakāpeniski no apakšas uz augšu atveras dzeltenbalti, sīki ziediņi. Tie drīz nozied, bet neīstā zieda krāsainās augšlapas saglabājas mēnešiem ilgi. Dabas atvēlētais ziedēšanas laiks pie mums iekrīt ziemas mēnešos. Visu gadu labi aug gaišās telpās, kur temperatūra nav mazāka par +18 vai +20 grādiem. Taču gaiss nedrīkst būt pārlieku sauss, citādi guzmanijas ātri nozied, sāk kalst lapu gali, neveidojas jauni lapu dzinumi un augs aiziet bojā. Jāgādā, lai ap augiem būtu mitrs gaiss. Augiem ir neliela sakņu sistēma, kas necieš sablīvēšanos, slapju un smagu substrātu. Augsneijābūt irdenai, vieglai, trūdvielām bagātai un caurlaidīgai. Ja ūdens iztek cauri substrātam, tas jānolej, lai lieki nemērcētu saknes. Laistāmajam ūdenim jābūt mīkstam, jāskatās, lai būtu mērens mitrums. Jaunie dzinumi veidojas pie sakņu pamatnes, un apakšējās lapu žāklēs. Vecā rozete ... Lasīt tālāk » |
|
Slimību izsauc fuzarioze. Tā ir augsnē mītoša sēne. Infekcija strauji izplatās mitrā augsnē. Daļēji pret šo slimību palīdz kodināšana. Maija mēnesī augsnē var iestrādāt Trihodermīnu vai Biomiksu. Nedaudz var līdzēt rindstarpu rušināšana, lai noietu liekais ūdens. Šādus ķiplokus nevajadzētu izmantot par stādāmo materiālu.
|
|
Pie zirņu pūšanas vainīga augsne un augsnē esošās patogēnās sēnes, kas augiem izraisa sakņu kakliņa puvi. Aukstā pārmitrā augsnē saknēm pietrūkst skābekļa, tās nespēj normāli strādāt, augi cieš badu un tiem grūti cīnīties ar slimībām. Zirņu stādīšanai vajag izvēlēties laukus, kur pēc lietus neveidojas peļķes. Augsnei jābūt labi strukturētai. Uzlabot augsnes struktūru palīdz zaļmēslojums, kaļķošana. Labāk ir iegādāties kodinātas zirņu sēklas.
|
|
Cūku pupām bojājumi rodas kvēpsarmas sēnes gan puves dēļ. Cūku pupas bieži bojā brūnplankumainība. Ierosinātāja sēne augsnē saglabājas sīku melno graudu-sklerociju- veidā. Šī slimība ir izplatīta, ja cūku pupas audzē vienā vietā vairākus gadus. Infekcija var saglabāties arī sēklās. Pēc pirmo sporu veidošanās tā tālāk izplatās ar lietus ūdeni. Nonākot uz lapām sporas strauji uzdīkst, pēc 5-7 dienām parādās pirmie plankumi. Sākumā tie ir sīki, brūni. Slimības attīstībai labvēlīgs mitrs, pavēss laiks.
Nedrīkst izmantot sēklas no inficēta lauka. Jānodrošina laba augsnes struktūra, jāiestrādā organiskie mēsli. Nedrīkst audzēt pākšaugus vienā vietā. Sējai jāizvēlas veselīgas sēklas. |
|
Bieži bojā tomātu, gurķu un citu dārzeņu augļus, stublāju, saknes, lapas. Jūnija otrajā pusē lido pelēkbrūni taureņi, kas barojas ziedošos augos. Pūcītes ielido arī siltumnīcās, tur augu lapu apakšpusē sadēj olas. Kāpuri sākumā barojas lapu apakšpusē, vēlāk izgrauž caurumus lapās un negatavos augļos. Pūcīšu kāpuru bojātie tomāti sāk krāsoties un reizēm pūst.
Latvijā nav registrētu aizsardzības līdzekļu. Aizsardzība jāveic agrotehniski. Regulāri jārušina augsne ap tomātiem, jālikvidē nezāles, jo uz tām pārziemo olas, un sākotnēji barojas izšķīlušies kāpuri. Pēc tam parvietojas uz citiem augiem. Ka auga stublājā iegrauzies kāpurs, visbiežāk secina tikai tad, kad augs jau vīst. |