Šie daudzgadīgie sīpoli aug lapu koku mežos vai Alpu pļavās Centrālajā Eiropā, Vidusjūras piekrastē, Sibīrijā, Kaukāzā, Ķīnā, Japānā. Latvijā savvaļā nav sastopami. Pārtikā izmantojams viss augs sīpoli, lapas, ziedi. Sīpoliem ir plānas, platas lapas ar izteiktu, maigu ķiploku smaržu. Sāk ataugt pavasarī pie katra sīpola veidojas divas platas lapas. Ziedi ir divdzimumu, apputeksnē kukaiņi. Sākoties sēklu nobriešanai lapas dzeltē un nokalst. Savvaļā veido audzes. Nereti no izbirušajam sēklam izaug jauni augi. Aug vieglā labi drenētā augsnē nav izvēlīgi skābuma ziņā. Var būt skāba, neitrāla vai pat sārmaina reakcija. Šie augi necieš noēnojumu. Var pavairot ar sēklām, sīpoliem in ceru dalīšanu.

Sēklas ir melnas, ieapaļas dīkst 20-25 dienas pēc nobriešanas mitrā augsnē +20 gradu temperatūrā.

Pirmajā gadā veidojas divas šauras lapiņas in sīks sipoliņš līdz 5mm diametrā. Pēc iesēšanas labāk likt mierā un rudenī apbērt ar koku lapām. Tās aizsargā no sala un nodrošina mitrumu un satrūdot irdenu augsni. Otrajā gadā veidojas lielākas lapiņas, bet trešajā gadā saknes sāk zaroties veidojot divus vai trīs sīpolus. Ceturtajā gadā sāk ziedēt.