Pākstis var bojāt pupiņu rūsa. Šī slimība var izra°isīt visas ražas zudumu. Slimību var pazīt pēc tumsi sarkaniem 1-2mm lieliem plankumiem. Tie mēdz paradities uz dzinumiem, lapām, pākstīm pēc dažām dienām izaug melnas ziemojošo sporu kaudzītes.Tās pārziemo uz pupiņu un zirņu atliekām, bet nākamajā gadā inficē augus. Slimības attīstībai labvēlīga mērena gaisa temperatūra +15-+25 grādi un mitrums uz augiem. Lai mazinātu inficēšanos pākšaugus viena un tajā pašā vieta drīkst audzēt reizi trijos četros gados.

Sējai der tikai veselas kodinātas sēklas. Kodināšanai var izmantot nitragīnu un trihodermīnu. Labāk izvēleties pret šo slimību izturīgas šķirnes.

Bakteriālā plankumainība.

Šīs slimības pazīmes parādās uz visām auga daļām. Uz lapām veidojas ovāli vai stūraini gaisi brūni plankumi ar brūnu apmali. Vēlāk tie palielinās un pārņem visu lapas plātni. Plankuma vidū audi sakalst un izdrūp. Uz pākstīm veidojas apaļi sarkanbrūni plankumi ar ūdenainu apmali. Inficētās pākstis arī nogatavojušies nemaina krāsu. Ja ir augsts gaisa mitrums, uz plankumiem parādās eksudāta pilieni ar baktērijām. Ierosinātājs saglabājas uz augu atliekam un sēklam, bet vegetacijas periodā izplatās ar ūdens pilieniem. Slimības attīstībai labvēlīgi apstakļi +18-+20 grādi.

Apkarošanas paņēmienu nav. Iesaka regulāras apstrādes ar vara preperātiem. Ievērot augu seku, izvēlēties no infekcijas brīvu vietu.