Puķu zirņiem lapu bālēšanu var izraisīt sēra, slāpekļa, magnija vai kada cita elementa trūkums. Taču lapu bālēšana var būt slimību vai kaitēkļu iedarbībā.

Lapu dzeltēšanu izraisa parastā tīklērce. Erces sūc šūnsulu lapas apakšpusē uz lapas parādās balti dzeltens punktējums tāpēc lapas dzeltē un birst.

Ir vairākas slimības, kuru dēļ lapas zaudē krāsu.

Vīķu neīstā miltrasa.

Nereti postoša slimība. Uz lapām veidojas bāli plankumi, bet lapu apakšpusē tiem iepretī pelēcīgi balta apsarme. Bojātas lapas sažūst un nokrīt.

Sūreņu miltrasa.

Izplatīta un un bīstama. Uz lapām veidojas balts miltveida sēņotnes pārklājs. Lapas dzelte un birst.

Dedestinu lapu sarmplankumainība.

Bīstama, visai bieži sastopama slimība. Uz lapām un stublājiem parādās gaiši plankumi ar bālganu apsarmi. Lapas dzeltē, atmirst viss augs.

Vienā vietā var audzet vairākus gadus pēc kārtas, taču augsnē vajadzētu katru gadu ierakt kūdru, labi sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu. Der iestradāt krītu, dolomītmiltus vai koka pelnus. Ja auga attīstībā ir redzami kādi trūkumi, tad tie jāpiebaro ar šķīstošo pilnmēslojumu. Jāuzmanās, lai nepārmēslotu ar slāpekli.