Kaziņas pirmo reizi var meklēties jau 4-5 mēnešu vecumā, bet lecināt vēl nedrīkst, jo organisms nav nobriedis. Latvijas vietējās kazas var laist 12-15 mēnešu vecuma, bet Zanes kazas 10-15 mēnešu vecumā. Latvijas kazai dzīvsvarā jābūt 38kg, bet Zanes kazai 40kg. Parasti mēklēšanās sākas augustā un turpinās līdz pat janvārim. To viegli pamanīt. Dzīvnieks kļūst nemierīgs, skurina astīti. Meklēšanās ilgst vienu vai divas diennaktis. Ja pazīmes vērojamas no rīta, tad vakarā ved pie āža. Apaugļota kaza vairs nemeklējas. Kazas var sapārot arī cita gada laika, tikai jāatstaj kopā ar āzi uz ilgāku laiku. Kazas grūsnība ilgst 5 mēnešus.

Kazu ēdināšana.

Lai iegūtu daudz piena barībai jabūt sabalansētai. Ziemā kazām jādod sulīga barība, kartupeļi, dārzeņi, priežu un egļu zari. Vasarā ganību zāle, koku zari ar lapām. Visu gadu siens un salmi. Visvairak piena dod 3-4 mēnešos pēc atnešanās. Šaja laikā kopā ar sienu un spēkbarību jādod sulīga barība. Vislabāk izēdināt placinātu graudu maisījumu, kviešu klijas, saules puķu un rapša rauši. Vienā reizē drīkst izēdināt tikai 0,5kg graudu barības. Ganību sezonas sakumā jādod kartupeļi un melase. Pie jauniem barības līdzekļiem dzīvnieki jāpieradina pakāpeniski. Vislabāk kazām ganīties aizlaistos, krūmainos zemes gabalos. Pēdējos grūsnības mēnešos izēdina 300g spēkbarības, pēc atnešanās devu pakāpeniski palielina. Divus mēnešus pirms atnešanās kazu nedrīkst slaukt.

Kazām patīk koka kūtis. Mītnei jābūt plašai, sausai. Telpā jānodrošina svaiga gaisa apmaiņa. Temperatūra var būt mīnusos, bet gaisam jābūt sausam. Par pakaišiem izmanto siena atliekas, salmus.