Skropstainā arizēma pieder pie kallu dzimtas. Savvaļā aug Himalajos. Vegetāciju sāk pēc Jāņiem taču ātri sasniedz 0,7-1m augstumu. Lapa sastāv no garām, šaurām lancetniskām daivām, atgādina lietussargu. Tas, ko dēvē par ziedu patiesība ir vesela ziedkopa. Sīkie ziediņi sakopoti vālītē, ko ieskauj ko itver krāsaina vīkallapa.

Vairojas vegetatīvi veidojot sāņus augošus stolonus, ar kuriem augi plešas plašumā. Jāstāda labi drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Saulainā vietā. Tās pārstāda reizi 3-5 gados. Augus izstāda retāk augsnē iestrādajot sadalījušos kompostus. Bumbuļus stāda 15-20cm dziļumā un nosedz ar 3-5cm mulčas slāni.

Ir saltcietīga, var ziemot atklātā vietā. Drošības dēļ var rudenī piesegt. Mulčas slānis pasargās augus no kailsala.

Arizēmas nav īpaši slimību ieņēmīgas, tomēr var apdraudēt bakteriālā puve, kuras iedarbībā bumbuļi sapūst. Ja bojāta tikai bumbuļa daļa, bojāto daļu izgriež, griezuma vietu apžāvē un apber ar ogles vai krīta pulveri. Tad stāda svaigā augsnē.