Gulot nepareizi, cilveks, pat to nenojauzdams, rada sev problemas- radas slikti sapni, miegs nedod speku un atspirdzinajumu. Musu pasaule viss ir iekartots pec principa mikrokosmoss- makrokosmoss, tas nozime, ka procesi Visuma-Daba-Cilveka ir identiski un notiek paraleli. Lec saule daba mostas, riet saule, iestajas miers, atnak pavasaris- daba mostas, atnak ziema-iestajas klusums gan daba, gan cilvekos.

Daba viss notiek saskana ar tas ritmiem. Tos noteic saule. Kad ta paradas viss mostas, kad ta pazud, visa dziva radiba posas pie miera. Cilvekam svarigi dzivi nodzivot ieverojot dabas ritmus. Jauna diena sakas ar saules uzleksanu austrumos, tapec visa gariga dzive sanem stiprinajumu no austrumiem. So virzienu uzskata par vissvarigako, taja jaoriente cilveka galva gulesanas laika. Saulei lecot visi organi piepildas ar saules speku. Saule dod speku cilveka pratam, vairo aktivitati, optimismu, stiprina veselibu, dod speju stradat. Jaiemacas celties lidz saules lektam.

Veiksme, labklajiba un particiba nakot no ziemelaustrumiem un tas ir otrais labakais gulesanas virziens. So virzienu parvalda Jupiters.

Gulesana dienvidaustrumu virziena palielinot cilveka noslieces uz jutekliskam baudam. So virzienu parvalda -Venera.

Gulesana uz dienvidiem attista materialo domasanu, cilveks klust egocentrisks un maz prato par to, ka jutas citi. Fiziski sada gulesana izpauzas ka bezmiegs, galvassapes, slimigums, nomaktiba. So pusi parvalda Marss.

Gulesana uz rietumiem cilvekam rada grutibas un skerslus. So virzienu parvalda Saturns.

Dienvidrietumu virzienu parvalda enas planetas rahu, Ketu, gulesana saja virziena nedod labveligu ietekmi.

Ziemelrietumu virzienu parvalda meness, kas rada nmieru cilveka prata.

Pastav viedoklis, ka galvai jabut vesuma, bet kajam siltuma.Tapec galvai jabut verstai uz ziemeliem, kajam uz dienvidiem.