Vācot ķirbjaugus izvēlas tikai pilnīgi nobriedušus augļus, kuriem kātiņš parkoksnējies un mizā nevar iespiest ar nagu. Nogriež ar nazi pie kāta atstājot tikai kāta galiņu. Ja brūce ir pārāk tuvu auglim pa to varētu iekļūt infekcija.

Pupiņas mūsu klimata apstakļos aug lēni, tāpēc grūti sagaidīt, kamēr nobriest. Tās var sapūt vai nosalt pirmajās salnās, tāpēc jāvāc izlases veidā. Jāvāc nobriedušākās pākstis. Pupiņas labi jākaltē un tad jāizloba. Sēklgrauža bojātās jāiznīcina. Uzglabā vēsās sausās telpās.

Sīpoliem jāpalīdz nobriest noliecot lakstus. Kaltēt vēlams silta vietā. Ja sabērums biezāks neiztikt bez piespiedu ventilācijas. Jāsaīsina laksti, bet nedrīkst nogriest līdz galam. Ķiplokus pirms kaltēšanas nomazgā.

Kāpostus novāc septembra biegās.

Sakņaugus un Ķīnas kāpostus vāc, kad temperatūra noslīdējusi līdz +5 grādi. Tāpēc vēlams sagaidīt oktobri. Pirmās novāc bietes, tad burkānus.