Sākums » Ierakstu arhīvs
Savvala atrodas tikai dazi desmiti eksemplaru. Ierakstits Pasaules Sarkanaja gramata. Toties telpaugu biznesa paradijies ka jaunums. Pateicoties biezajai epidermai tas ir izturigs pret kaitekliem. Tas ir pulkstenisu dzimtas sukulents, kas vizuali atgadina palmu. Tas spej izaugt lidz 2m, resna stumbra galotne veido lapu rozeti.
Savvala aug klinsu iedobumos, parkares, saulainas vietas, kur ir sauss un maz augsnes. Tadejadi ari telpai jabut saulainai. Noteikti nedrikst parlaistit. Augsnei jabut pasmagai, bet irdenai un galvenais ar labam udens un gaisa caurlaidibas ipasibam. Augsnes sastava ietilpst velenu augsne ar maziem mala gabaliniem, lapu zeme un rupja grants. Audzejot telpas meslo ar kaktusiem paredzetiem meslojumiem reizi divas nedelas. Havaju palmu staditu kudras substrata meslo katru nedelu. Zied ar nelieliem dzelteniem ziediniem, kas atrodas starp lapam. Pec noziedesanas seklas neienakas, jo daba tas apputeksne specialas kodes. Majas apstaklos pavairo ar galotn ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 881 | Добавил: inta59 | Дата: 10.12.2012 | Комментарии (0)

Lai pieaugsana butu sekmiga, jaievero vairakas ipatnibas. Potzari nedrikst but sala bojati. Tie jasagatavo velu ziema, bet pirms sala. Nem zaru galus tikai no razojosiem dzinumiem. Pie saknu kaklina augosie udenszari neder. Potzaru ievista mitras avizes, tad ieliek pleves maisa un glaba vesa pagraba. Kad keras pie darba vispirms mizu atbrivo no pukojuma. Nenotiritiem mizas pukojums ieklust grizuma vieta apgrutinot pieaugsanu. Svarigi, lai potcelma un potes diametri sakristu. Potet var darza agri pavasari. Pavairojot ziema potejumus vispirms tur mitruma, istabas temperatura. Kaste ieklaj pleves maisu, ciesi ievieto potejumus, starp saknem saberot samitrinatas zagskaidas. Tad maisam aizloka galus un potejumus glaba. Tiem jabut visu laiku mitruma, tadel visu laiku jarasina. Tad novieto vesa pagraba.
Pote pieaug loti leni. Ja izplaukusie dzinumi parsniedz plaukstas garumu, tad pote ir pieaugusi. Ta jau pirmaja rudeni iegust patstaviga vieta liekamus stadus. Tos rudeni iest ... Lasīt tālāk »
Просмотров: 675 | Добавил: inta59 | Дата: 09.12.2012 | Комментарии (0)

Nav slikto koku. Katram kokam ir sava eņergija. Latvijas klimata apstakļiem un latviešu mentalitātei atbilstoši koki aleju stādijumiem ir parastā liepa, (zemes miers, labestība, gādība, dziedniecība). Ozols simbolizē spēku, cildenumu, gudrību, aizsardzību. Kļava- maigums, miers, mīlestība, harmonija. Bērzs- prāta skaidrība, poēzija, maigums. Vītols-romantika, mīlestība, draudzība, saikne ar kosmosa eņergijām. Osis-kārtība. Ļoti labi ir visu sugu pīlādži.
No skujkokiem ļoti gaiša ir priede. Egli uzskata par drūmu koku, kas pievilkusies ar cilvēku rūgtumu. Ir ļoti jauka tikai ap ziemas svētkiem un Jauno gadu.
Krūmi ir augumā sīkāki, tāpēc ar mazāku eņergiju. Var stādīt ceriņus, jasmīnus, ovālo katalpu.
Просмотров: 856 | Добавил: inta59 | Дата: 08.12.2012 | Комментарии (0)

Gurķu kraupis.
Ir izplatīta slimība un postoša. Tās izplatību veicina temperatūras svārstības, paaugstināts mitrums. Uz lapām parādās brūni plankumi ar dzeltenu apmali, bet uz augļiem mizā iegrimuši, no tiem izplūst lipīgs šķidrums, vēlāk no tiem izplūst lipīgs šķidrums. Vēlāk bojājuma vieta kļūst cieta un plaisā.
Lai izvairītos no slimības jāizvēlas pret kraupi izturīgas šķirnes, jāievēro augu seka, jāiznīcina slimie augi un to atliekas. Jānodrošina gaisa cirkulācija, jānovērš augsnes sablīvēšanās.
Pelēkā puve.
Veicina augstais gaisa mitrums un pazemināta temperatūra. Uz lapām, stublāja, augļiem veidojas brūnganpelēki plankumi, kas parklājas ar pelēku apsarmi, bet vēlāk gurķi sapūst. Cīņai pret pelēko puvi var izmantot 2% fitoekolu IF un fitoekolu40. Augus apsmidzina parādoties pirmajām slimības pazīmēm, un ja nepieciešams pēc 10-15 dienām.
Просмотров: 971 | Добавил: inta59 | Дата: 07.12.2012 | Комментарии (0)

Eiropā ir zināmas 12 mēslu slieku sugas. Mēslu slieka ir tā pati Kalifornijas slieka.Ir izveidotas dažādas slieku šķirnes ar dažādu augšanas garumu, vairošanās biežumu, olu skaitu kokonā, izmēru un citām pazīmēm. Kalifornijas sliekas ir sīkākas, bet ātrāk aug. Tās arī ir siltumprasīgākas. Tāpēc piemums sliktāk pārziemo. Toties sliekām, kuras dzīvo vēsākos apstākļos, veidojas lielāks  kermenis.
Просмотров: 719 | Добавил: inta59 | Дата: 05.12.2012 | Комментарии (0)

Pirmās zāles pie saaukstēšanās. Satur salicilskābi darbojas kā aspirīna tabletes. Taču tie, kas cieš no podagras un nefrīta no pārlieku lielās ogu ēšanas jāizvairās. Avenes satur daudz purīna.
Просмотров: 727 | Добавил: inta59 | Дата: 04.12.2012 | Комментарии (0)

Nav citu ogu, kas tik labi ietekmē redzi kā mellenes. Mellenes var saglabāt kaltētas, gan saldētas, gan karsēt bez cukura.
Mellenēs ir vielas, kas samazina cukura līmeni asinīs. Te var palīdzēt arī melleņu lapu tēja. Mellenes ir dabīgas antibiotikas, palīdz pie aizcietējumiem.
Просмотров: 690 | Добавил: inta59 | Дата: 30.11.2012 | Комментарии (0)

Palīdz pie sirds un asinsvadu slimībām, laringīta, bronhīta, uzlabo asinriti, novērš pūšanas procesu zarnās. Plīdz pie stiprām galvas sāpēm, mazina stresu.
50gr upeņu C vitamīna diennakts deva.
Piesardzīgi jālieto pie gasrtīta, kuņga čūlas, paaugstinātas kuņga skābes.
Просмотров: 692 | Добавил: inta59 | Дата: 29.11.2012 | Комментарии (0)

Ķiršos ir kumarīns, kas samazina asins reci. Visu sezonu ēdot ķiršus samazinās sāpes sirds apvidū. Ķiršos ir C, B2, B6, P vitamīnu dzezs un magnija apvienojums, kas palīdz pret mazasinību, nostiprina kapilārus, pazemina asinsspiedienu, pasargā no radiācijas iedarbības. Saldajos ķiršos ir daudz kālija.
Просмотров: 631 | Добавил: inta59 | Дата: 28.11.2012 | Комментарии (0)

Madaras pārstāv rubiju dzimtu. Latvijā savvaļā aug vairākas sugas. Lielākā daļa ir daudzgadīgas. Visbiežāk sastopamās ir 3. Tā ir mīkstā madara, sīkiem, baltiem ziediņiem.
Ziemeļu madara- ar zarotiem ar zarotiem apmeram 50cm gariem stublājiem, kura galotnē attīstās balti ziedi.
Istā madara- sīkie ziediņi ir spigti dzelteni ar spēcīgu medus smaržu.
Madaru gintī ietilpst arī smaržīgā madara. Zema auguma lakstaugs ar baltiem ziediem. Savukārt dārzos ka nezāle aug ķeraiņu madara. Viengadīgs augs, kas ķeras pie drēbēm.
Valsts aizsargājamo augu grāmatā iekļautas trejziedu, krāsu un Šultesa madaras.
Madaras izmanto dziju, audumu krāsošanai. No virszemes daļas iegūst zaļi dzeltenīgus toņus, no sakneņiem koši kiegeļsarkanus.
Arstnieciskiem nolūkiem vāc visu ziedošu augu. Izmanto nervu slimību ārstēšanai.
Organisma attīrīšanai izmanto lieto madaru nolējumus.
Просмотров: 769 | Добавил: inta59 | Дата: 27.11.2012 | Комментарии (0)

« 1 2 3 4 5 ... 28 29 »

Ieejas forma

Kalendārs

«  Marts 2024  »
PrOTCPkSSv
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Mūsu aptauja

Kadus lauksaimniecibas dzivniekus vajadzetu audzet Latvija?
Atbilžu kopskaits: 12

Vietnes draugi


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Meklēšana