Parastās cidonijas labi piemērojušās mūsu apstākļiem. Savvaļā cidonijas aug Kaukāzā, gar Melnās jūras piekrasti, Vidusāzijā, Irānā. Augs var veidot nelielu koku vai arī 3-4m augstu krūmu. Zied maijā, jūnijā ar lieliem balti rožainiem ziediem uz īsiem ziedkātiņiem, tie novietoti pa vienam dzinumu galos. Augļi pēc formas līdzīgi āboliem, bumbieriem. Nogatavojas kļūst citrondzelteni, tiem spēcīgs, patīkams aromāts. Svaigā veidā nav ēdami, bagāti ar miecvielām. Parastā cidonija prasīga pēc gaismas, au jebkurā augsnē. Izturīgāka smagās, viegli drenētās, skābās augsnēs. Ieteicams stādīt divus krūmus 4m attālumā vienu no otra. Kamēr augi jauni, tos der pasargāt no sala uzberot uz saknēm kūdras vai lapu kārtu. Pavasarī šis segmateriāls jānoņem. Cidonijas pavairo , potējot vai apsakņojot jaunos dzinumus pie krūma pamatnes. Tos pieliec pie zemes un apber ar augsni. Var pavairot arī ar sēklām. Kopj tāpat kā bumbieres.

Kalanhoje ziedēšanas laiks no vēla rudens lidz pavasarim. Tās ir maz jālaista, pacieš sausu gaisu un labi jūtas gan siltās gan vēsās telpās. Galotņu spraudeņi viegli apsakņojas istabas temperatūrā. Ieteicams substrāts ir bagātināta kūdra, neitraliēta kūdra. Spraudeņu apsakņošanai var izmantot arī kūdras kubiņus. Stādīšanai var izmantot arī labi sadalijusos lapu zemi, kurai piejauc nedaudz neitralizētas kūdras un nedaudz putnu mēslu. Lai kalanhoje uzziedētu nākamajā gadā ir vajadzīgs papildapgaismojums. Ziedēšanas veicināšanai rudenī dod arī kāliju un fosforu.

Telpās audzē apmaļu dracēnu. Augiem piemērota gaiša saulaina telpa, bet augs jānoēno no ilgstošiem saules stariem. Ēnā turētas dracēnas stīdzē un ātrak nomet apakšējās lapas. Ilggadīgi augi nomet apakšējās lapas, tādēļ 1,5-2m garās dracēnam ir gari stumbri bez lapām. Tās koncentrētas tikai zaru galotnēs. Visu gadu ir vajadzīga apmēram +20 grādu temperatūra. Izcili labi jūtas, ja apkārtējā vidē ir sauss gaiss. Taču obligāti ir vajadzīgs svaigs gaiss. Sasmakušās telpās pūst galotne un jaunie dzinumi kalst lapu gali, neveidojas lapu rozetes. Sakņu sistēma jātur mēreni mitra. Taču dienu pirms mēslošanas augsnei jābūt piepildītai ar ūdeni. Mēslo ar istabas augiem piemērotajiem mēslojumiem. Nedrīkst mēslot sausus izkaltušus augus. Ilgākā augšanas laikā apgriežot galotni var iegūt vairākas galotnes. Nogieztos bezlapu spraudeņus var apsakņot. To dara siltumā, gaismā un mitra augsnē. Vienā poda var spraust 3-4 spraudeņus. 

Rudenī pirms sala iestāšanās rododendrus bagātīgi salej, lai augi spētu uzņemt vairāk ūdens. Tas novērš izžūšanu ziemā. Pēc saliešanas ieteicams apsmidzināt ar 1% kālija sulfāta šķīdumu. Tas paaugstina ziemcietību. Augus mulčē ar sausu kūdru, priežu skujām, koku lapām uzberot 5-10 cm biezā slānī. Tas pasargā no izšalšanas kailsalā. Pavasarī mulčas slāni novāc. Vislabākās ir vietējās šķirnes. Atklātā vietā augiem ir vajadzīgs noēnojums. 

Ieteicams stādīt saulainā no vēja aizsargātā vietā. Jāsagatavo trūdvielām bagāta, mitrumu saglabājoša, māla daļiņas saturoša augsne. Pārcieš līdz -20 gradu salu. Jau rudenī iestradā minerālo mēslojumu, kālija magnēziju. Tas palīdz nobriedināt jaunos dzinumus. Jaunos var samazināt līdz nokoksnētai dzinuma daļai. Šo darbu nedrīkst veikt pārāk velu. Ja uznāk sals jaunos kociņus ievīsta filca audumā. Lai iegūtu blīvu vainagu, zarus apgriež tūlīt pēc ziedēšanas. Zarus saīsina atstajot 5 pumpuri uz dzinuma.

Šampinjonu audzēšanas komplekts sastāv no viena vai diviem substrāta masiņiem, komposta un četriem kociņiem. Izņem plastmasas maisiņus no kastes un uzglabā tumšā vietā. Uz četrām dienām aizvākotu kasti novieto +20 grādu temperaturā. Pēc tam substrātu ar micēliju uzliek uz komposta slāņa. Ielej spainī 1/4 daļu ūdens un pēc tam pievieno maisiņa saturam. Ja divi maisiņi tad 1/2 daļas ūdens. Tad ļauj substrātam pusstundu izmirkt. Tad izklāj virs komposta. Kasti vēl uzglabā 8 dienas +20-25 gradi temperatūrā. Pēc 5-8 dienām kasti novieto vēsākā vietā. Komplektā ieliktos 4 kociņus novieto kastes stūros, uzliek uz tiem vāku. Pēc temperatūras krišanas micēlijs pārstaj augt un attīstās augļķermeņi. Ja micēlijs parādās augsnes virspusē, tad to noberž un vietu pārklāj ar augsnes kārtu. Substrāts jāsmidzina patstāvīgi, lai būtu viegli mitrs līdz parādās sēņu augļķermeņi. Līdz ko paradās augļķermeņi laista intensīvāk. Šampinjonus vāc izskrūvējot no augsnes. Pēc novākšanas tukšās vietas aizpilda ar a ... Lasīt tālāk »

Lai gan arbuzi ir dienvidu augi, tos var audzēt ari pie mums. Var sēt , var ari stādit destus. Sējot laukā netiek traumeta saknu sistema.Uz lauka sej maija, kad temperatura +15 gradu, sadikst nedelas laika. Audzesanai piemerota silta saulaina no veja pasargata vieta. Augiem ir nepieciesams organiskais mellojums. Neliela slapekla deva lidz Janiem sekme augsanu. Uz lauka arbuzus sej 70cm vienu no otra. Starp rindam ietur 1,5m attalumu.Viena bedrite liek lidz 5 augi , pec tam atstaj specigako. Lai pasargatu augus no salnam uzliek plevi. Sakoties ziedesanai segumu nonem. Arbuzs aug atri.Arbuzs nav jalaista. uz viena auga lauj attistities 2-3 augliem. Parejos laikus izkniebj.